Vides fakti

Zivju slāpšana

Vides fakti

Vides fakti

Kā Covid-19 ietekmē kimata pārmaiņas?

Kādēļ pandēmijas laiks planētai nav devis atslodzi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pārvietošanās, ceļošanas un pandēmijas radīto ierobežojumu rezultātā ir uzlabojusies gaisa kvalitāte, tomēr, neraugoties uz to, 2020. gads globāli ir karstākais gads vēsturē, pārsniedzot karstuma rekordus visā pasaulē, raidījumam “Vides fakti” skaidroja ziņu kanāla “NBC Boston “Climate Changes”” meteorologs, žurnālists Kriss Gloningers.

“Gaisa kvalitāte Covid-19 pandēmijas laikā ir uzlabojusies, taču izmešu daudzuma samazināšanās šajā laika posmā klimata pārmaiņas nav ietekmējusi. Klimata pārmaiņas rodas cilvēku rīcības dēļ. Iedomājieties vannu, kas pildās ar ūdeni. Kad jūs izrausiet aizbāzni, vanna lēnām sāks iztukšoties, bet ūdens no krāna turpinās tecēt. Lūk, oglekļa dioksīds ir šis tekošais ūdens no krāna. Pat tad, ja šo krānu gandrīz aizgriezīs, mūsu planēta turpinās sakarst. Tāpēc 2020. gads globāli ir karstākais gads vēsturē, pārsniedzot karstuma rekordus visā pasaulē,” skaidroja ziņu kanāla “NBC Boston “Climate Changes”” meteorologs, žurnālists Kriss Gloningers.

2020. gadā pēc gadu desmitiem stabila oglekļa dioksīda pieauguma gaisa piesārņojums samazinājās par 2,3 miljardiem tonnu. Kā raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatoloģe Beāte Dansone, Covid-19 pandēmijas ietekmē siltumnīcefektu radošās gāzes samazinājušās par 7%, bet vietās, kur ierobežojumi ir spēkā jau ilgāku laiku, samazinājums ir pat nedaudz lielāks – ASV 12 %, Eiropas Savienībā 13%. Bet Francijā pat 15%.

Pandēmija ir skārusi enerģētikas nozari visā pasaulē, visvairāk ietekmējot aviācijas nozari, kur emisijas samazinājušās par 48%.

Tomēr ir pāragri uzskatīt, ka šāds emisiju samazinājums ir ietekmējis klimata pārmaiņas. Par to liecina tas, ka 2020. gads vēsturē iegājis ar ekstremāliem laikapstākļiem, kas īpaši spēcīgi piemeklēja Atlantijas okeānu.

“Klimata pārmaiņu ietekmē Arktikā kūst ledāji. Izkusušais ūdens nonāk Atlantijas okeānā, taču nesamaisās ar sālsūdeni. Ledāju izkusušie ūdeņi atdalās no sālsūdens, paliek okeāna virskārtā un uzsilst daudz ātrāk, nekā pats okeāns. Ūdenim sasilstot, siltums ceļas uz augšu un sajaucas gaisa cilpās, kas rada ekstrēmus laikapstākļus,” situāciju skaidroja Gloningers.

Klimata pārmaiņām raksturīgas temperatūras izmaiņas Eiropā bija novērojamas februāra beigās. Auksto temperatūru strauji nomainīja karstuma vilnis, kas bija manāms arī Latvijā. Pēdējās nedēļas laikā kopumā tika pārspēti 11 maksimālās gaisa temperatūras rekordi Saldū, Pāvilostā, Kolkā, Stendē, Dobelē, Mērsragā, Rucavā un Rūjienā. 25. februāra Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts Kolkā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +14,3 °C atzīmei.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti