Piecus gadus vecā Grēta atkopjas pēc nopietnas operācijas, tādēļ sistēmas viņai būs vajadzīgas vairākas dienas. Kas īsti ar Grētu notika?
“Sākās izdalījumi, tad sākās pastiprināta ūdens dzeršana, lakšana un tad pašās beigās jau bija tas izšķirošais, pirms mēs vērsāmies pie dakterītes, ka sākās parādīties nelabvēlīgas smakas,” stāstīja Grētas saimnieks Māris Kols.
Sonogrāfijā tika konstatēts – bīstami sastrutojis dzemdes dobums un steidzami jāveic operācija.
“Tas pamatojums ir, ka mēs nelaižam pie puikām, ka mums ir aktīva dzemde, bet mēs pie puikām meiteni nelaižam.”
“Pēc operācijas Grēta uzreiz zaudēja četrus kilogramus, jo tas bija tas apjoms, kas bija dzemdē, tas bija tas lielais, milzīgais maiss, kuru mēs no Grētas ķermeņa izņēmām,” stāstīja mājdzīvnieku veterinārārste Anete Kalniņa.
Grētu bija piemeklējusi piometra jeb strutains dzemdes iekaisums, kas raksturīgs nesterilizētām suņu meitenēm vidējā vecumā. Piometras pazīmes ir pastiprināta ūdens dzeršana, bieža urinēšana, gurdenums, slikta apetīte un strutaini izdalījumi no dzemdes maksts.
“Tas ir saistīts ar to, ka meklēšanās laikā mainās hormonu līmenis, kāpj progesterons, un kucīte savu organismu gatavo bērniņiem, bet, tā kā viņa nav apaugļojusies, tad šī dzemdes gļotāda, iekšējais slānis tiek būvēts nevajadzīgi, un meklēšanās laikā no ārvides ļoti viegli iekļūst baktērijas, un tad tur sāk veidoties strutas,” skaidroja ārste.
Piometra var būt bīstama ne vien suņa veselībai, bet arī dzīvībai. Ne visiem suņiem ir strutaini izdalījumi – dažiem novērojams tikai apetītes zudums. Taču organismā nemanāmi krājas strutas – līdz apdraud orgānus, no kuriem pirmās cieš nieres.
“Tas ir tas iemesls, kāpēc kucītes es iesaku sterilizēt, jo, ja viņa būtu izsterilizēta agrā vecumā vai agrākā vecumā, tad, protams, ka šādu problēmu viņai nebūtu bijis,” norādīja Kalniņa.
Dzemdes iekaisuma priekšvēstnesis ir tā sauktā viltus grūsnība – stāvoklis, kad kucītes organisms gatavojas dzemdēt kucēnus, kuru patiesībā nebūs. Iekšējās izmaiņas dzīvniekam tikai kaitē, un, ja tās atkārtojas, risks saslimt ir ļoti liels.
“Divi mēneši pēc meklēšanās ir šis potenciālais risks, ka veidosies dzemdē kādi iekaisuma procesi, tad ir pastiprināti jāuzmana veselība. To visvieglāk saimniekiem ir pamanīt, ja dzīvniekam piena dziedzerīši palielinās vai no tiem izdalās piens un mainās uzvedība,” skaidroja ārste.
Viltus grūsnība un piometra ir tikai dažas no problēmām, kas skar nesterilizētas kuces. Suņa dzīvību seniora vecumā apdraud arī piena dziedzeru audzēji.
“Vismazākā iespējamība, ka tie viņu vecumā skars, ir tad, ja kucīte tiek sterilizēta pirms pirmās meklēšanās reizes, un šis risks drusku pieaug, katru meklēšanās reizi gaidot. Es tomēr iesaku pirmo meklēšanās reizi sagaidīt, bet tas ir mans subjektīvs viedoklis, jo tad dzīvnieks ir līdz galam gan fiziski, gan psiholoģiski nobriedis,” stāstīja veterinārārste.
Iemesli, kādēļ cilvēki joprojām nekastrē savus dzīvniekus, ir dažādi. Vispopulārākais uzskats ir tas, ka mainīsies raksturs un pieaugs svars – suns kļūšot apātisks un to vien darīs, kā ēdīs. Abos gadījumos tas ir mīts!
“Jāatceras viena lieta - suns un kaķis pats sevi nebaro, mēs viņu barojam, mēs kontrolējam svaru un uzņemtā ēdiena daudzumu, un, lai arī tā ir patiesība, ka tendence uz lieko svaru palielinās pēc šīm operācijām, to mēs varam kontrolēt ar ēdināšanas režīmu,” uzsvēra ārste.
Treškārt, saimniekiem rodas bailes par pašu operāciju. Patiesībā kastrācija un sterilizācija ir divas visbiežākās ķirurģiskās procedūras vetārstu ikdienā – turklāt jauna dzīvnieka organisms ļoti labi tiek galā ar narkozi un atlabšana norit ātri.