Adrija Toc-Macāne jau teju 40 gadus strādā par zivkopi akciju sabiedrībā „Nagļi”, kas ir viena no vecākajām zivsaimniecībām Latgalē. Viņa norāda- šī ir ļoti smalka nozare, kurā nepieciešama liela precizitāte. Pavasara un vasaras mijā, kad ūdens temperatūra jau sasniegusi 18-20 grādu atzīmi, atbildīgākais darbs ir karpu slaukšana jeb zivju ikru mākslīgā apaugļošana.
„Ņemam mātes, noslaucam ikrus un atsevišķi noslaucam pieņus. Tos mēs apaugļojam nelielās bļodiņas un ar spalvu samaisām kopā. Tur notiek ikru atlīmēšana. To izdarām ar ūdens-piena maisījumu. 02:37 Kad ikri ir atlīmēti, tad salaižam ūdeni un tad viņas kaut kur diennaktis trīs visu laiku kustībā notiek zivju kāpuriņa attīstība,"stāsta zivkope Adrija Toc-Macāne.
Aptuveni pēc nedēļas zivju kāpuriņus transportē uz dīķiem, kur tālāk tie aug jau dabīgā vidē. Šādos apstākļos zivis ir vairāk pakļautas ekoloģiskiem un klimatiskiem riskiem. Mākslīgā apaugļošana rūpniecībā ļauj zināt aptuveno izšķīlušos zivju mazuļu daudzumu, kas ik gadu ir aptuveni 10-15 miljoni.
Zivkopis Vitālijs Varganovs nozarē strādā jau 10 gadus. Profesiju apguva Lūznavas profesionālajā vidusskolā, savukārt praktizējās vairākās zivjaudzētavās. Lai gan efektīvāk zivis audzēt slēgtās telpās, kur vide ir kontrolējama, Vitālijs tomēr uzskata- piemērotāka ir dabiskā vide.
"Mēs barojam tikai ar graudiem, vietējie lauksaimnieki mums sagādā," saka zivkopis Vitālijs Varganovs..
Lai gan akvakultūru saimnieciskā darbība Latvijā vēl nav plaši attīstījusies, speciālisti no Nagļiem atzīst - konkurence gan pārtikas zivju, gan arī zivju mazuļu tirgū ir jūtama. Neskatoties arī uz importēto zivju pieplūdumu tirgū, vietējie iedzīvotāji dot priekšroku vietējai precei.
