“Mērķis ir galvenokārt parādīt visiem to, kas notiek zem ūdens. Mums pašiem bija interesanti uzzināt, kas notiek līdz brīdim, kamēr ikri tiek uznērsti uz ligzdām. Tas līdz šim bija tāds kā melnais plankums, un šobrīd mēs ļoti labi, īpaši šogad, varam redzēt visu dzīvi, kas tur notiek,” stāstīja Kanders.
“Kad Daugavā iegriežas lielāks vējš, tad redzamība pasliktinās, jo ūdens saduļķojas. Bet dabā jau tā mēdz būt – nekad tur nav laboratorijas apstākļi,” skaidroja Kanders.
Trīs nedēļu laikā kamerās jau ir izdevies iemūžināt unikālus kadrus – asaru nārstu, līdaku medības, kā arī ļoti aktīvus raudu barus.
“Man tas liekas kā skaists akvārijs, kas nav jābaro un par ko nav jārūpējas. Kopumā tas mums dod ieskatu zivju dzīvē, to nārstā, ikdienas gaitās. Tas ir izziņas process un kā dokumentālā filma, kas nekad nebeidzas,” stāstīja biologs un zivju ekologs Matīss Žagars.
Pirms vairākiem gadiem viņš piedalījās mākslīgo zivju nārsta ligzdu veidošanā, kuras pēc tam tika liktas Daugavā – tam sekoja novērošana. Taču ar ikriem pilnās ligzdas aplūkot nebija iespējams, līdz kamēr pagājušajā gadā tika uzstādīta zemūdens kamera.
”Man kā zinātniekam ir ļoti interesanti ieraudzīt, kā nārsto asari, – tas viss baltais mākonis. Arī raudu uzvedība pārsteidz. Varam redzēt, kā pie šīs ligzdas dodas arī līdakas, kā nekā tās Latvijas ūdeņos nārsto pirmās, kad ir viszemākā ūdens temperatūra, un pēc nārsta, protams, ka apetīte ir liela un kāpēc lai neizmantotu iespēju apēst kādu raudu,” redzētajā dalījās Žagars.
Viņš uzsvēra, ka HES ūdenskrātuve ir milzīga teritorija, kur ir diezgan daudz dabisku nārsta vietu, kuras negatīvi tiek ietekmētas no ūdens līmeņa pārmaiņām, un ar mākslīgajām nārsta ligzdām tās neaizstāt. Taču nārsta ligzdas ir brīnišķīgs veids, kā runāt un ieinteresēt sabiedrību zemūdens dzīves jautājumos. Zemūdens kameras tiks uzstādītas arī nākamgad.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
