Sunim iešana pa virsmu, kas nokaisīta ar sāli, var izraisīt dedzinošu un sāpīgu sajūtu, kas arī izskaidro to, kāpēc pat nelielā salā suns pēkšņi sāk klibot vai lēkt uz trim kājām. Šāda situācija pilsētu ielās novērojama visai bieži. Ilgstošā laika periodā tas var novest pie nopietnām veselības problēmām.
Viens no risinājumiem ir iespēju robežās izvairīties no tādām pastaigu vietām, kuras tiek intensīvi kaisītas, un doties uz īpašām vietām. Pilsētas centrā tie varētu būt suņu pastaigu laukumi.
Tāpat jāpievērš liela uzmanība ķepu kopšanai. Regulāri jāgriež nagi. Gari nagi ķepai liek izplesties platāk un starp pirkstiem rodas lielāka telpa, kurā salīp sniegs, kas sunim izraisa sāpes ejot un skrienot.
Lai samazinātu sniega lipšanu starp pirkstiem, ļoti svarīga ir ķepu apmatojuma apcirpšana. Ir jāizgriež biezi saaugušais apmatojums vienā līmenī ar pēdu spilventiņiem, pēc tam starp pirkstiem to izgriež vēl dziļāk.
Svarīgi ir arī veikt regulāru pēdu apskati. Pazīmes, kas varētu liecināt par kairinājumu, ir ķepu laizīšana, apsārtums un sāpīgums.
Lai atvieglotu pastaigu, ļoti jutīgiem suņiem labs risinājums ir speciālie zābaciņi, taču pie tiem ir jāpieradina pakāpeniski. Ķepu aizsardzībai var arī lietot dabisku krēmu vai ziedi uz vaska bāzes, kuru uzklāj uz ķepām pirms pastaigas.
Pēc pastaigas sunim ķepas obligāti ir jānomazgā remdenā ūdeni, pēc tam jānosusina dvielī.
Jāatceras, ka suņa klibumam par iemeslu var būt arī aukstums, jo sunim ķepas var vienkārši salt. Lielā salā pastaigu laiks ir krietni jāsaīsina.
