Zaļā buksbaumija ir īpaši aizsargājamā sūnu suga, kas maz pētīta. Ugāles pagastā atrasta lielākā šobrīd zināmā šīs sugas atradne, un tas ir šīs nedēļas jaunatklājums. Ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai retu un nozīmīgu atradumu šoruden nejauši izdevies uziet DAP ekspertei Ķuzei. Tagad sūnu pētniekiem būs iespēja šo sugu izzināt vairāk.
Ikdienā Ķuze strādā Siguldā, taču Ventspils pusē nonāca seminārā: “Pēc semināra beigām es nedaudz pastaigāju, īsā brīdī atradu piecas sešas īpaši aizsargājamās sugas, un šeit bija āķis, ka jāatgriežas.”
Zaļā buksbaumija ir ļoti sīks, pāris milimetrus liels sūnaugs – nezinot, kur jāskatās, grūti ieraugāms un vēl grūtāk nofilmējams. Tā pamanāma tieši rudenī, kad kāta galotnē attīstās līdz diviem centimetriem garš sporogons – parasti tie ir četri, seši vai maksimums 30, bet šeit to bija vairāk nekā seši simti.
“Šajos mežos ir daudz mirušās koksnes dažādās sadalīšanās pakāpēs. Tas nozīmē, ka tie koki, kas šobrīd ir tikko svaigi nokrituši, tur gulēs, trūdēs kādu brīdi, un tad viņi sasniegs stadiju, kad būs piemēroti, piemēram, zaļajai buksbaumijai. Visu laiku būs šis cikls, un tā buksbaumija varēs pārcelties no vienas satrūdējušās kritalas uz citu,” skaidroja eksperte.
Ja citi šeit redz nokritušus kokus un pazaudētu naudu, tad biologiem miris koks ir dzīvs koks, tāpēc Ventspils puse varot lepoties ar mežiem, kur vienā nogabalā sastopamas vairākas Sarkanajā grāmatā ierakstītās dabas vērtības. Zaļā buksbaumija ir apdraudēta visā Eiropā.
“Tā ka mēs, protams, ļoti ceram, ka šeit tiks izveidota īpaši aizsargājama teritorija. Tas būtu ļoti vēlams,” uzsvēra Ķuze.
Katra ceturtā vai piektā šajā mežā atrodamā suga ir saistīta tieši ar kritalām, sausokņiem un stumbeņiem, stāstīja DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts Kristaps Vilks: “Kāpēc dabai tas tā ir vajadzīgs – tas koks ir jāatgriež atpakaļ apritē. Bet tad nāk cilvēks ar savām interesēm un rodas pretrunas savā ziņā, to nevar noliegt.”
Šīs nedēļas publicētajās ziņās buksbaumija gozējas ļoti skaista. Ķuze rādīja fotogrāfijas vietu, un smējās, ka visticamāk sūna piedzīvojusi gliemežu uzbrukumu. Tas ir tikai pieņēmums, jo pētījumu par buksbaumiju ir maz. Tagad sūnu pētnieki šeit varēs atgriezties nākamajā rudenī.