Ķepa uz sirds

Vai Agneses Rakovskas Kanēlis apēdīs visus suši suņiem

Ķepa uz sirds

Suns līdzi uz ofisu – vai tas ir pareizi?

Kā top cimdi no suņa vilnas?

Kā top cimdi no suņa vilnas

Ziemassvētkos katrs no mums gaida kādu pārsteigumu vai dāvanu. Ingas ģimenē galvenais rūķis ir Andors – viņa biezais kažoks ik gadu pārtop skaistos vilnas adījumos. Rokdarbi Ingai ir hobijs kopš bērnības. Kad adīšanas prasmes bija apgūtas un ģimenē ienāca ņūfaundlendu meitene Cēra, gribējās iemācīties ko jaunu – un Cēra kļuva par saimnieces iedvesmas avotu.

"Man patika ķemmēt viņu, un es arī biju dzirdējusi, ka var šādu vilnu savērpt, bet nu mani mēģinājumi neizdevās, es mēģināju to darīt, bet tajā laikā man vēl neizdevās, bet to es tā kā paturēju prātā," stāsta Andora saimniece Inga Lukjanoviča. "Ar nākamo sunīti, kas ir Andors, un viņam bija otrs brālis, kā mēs sakām, vidusāzietis, ar šiem suņiem jau man tas izdevās, un es sāku viņus intensīvi ķemmēt un nodarboties ar vērpšanu."

Vērpšana ir process, kura laikā mīluļa vilna lēnām top par smalkiem pavedieniem. Savukārt pavedieni – par dzijas kamolu, ko izmanto adīšanai. Sensenos laikos vērpšanas arodu Latvijā mācēja teju katra čakla namamāte – bet tagad to prot tikai retās.

"Lai vērptu, vajag atrast kādu, kas pamāca tomēr, jo var jau mēģināt arī pats, varbūt kāds cilvēks jau ir dzimis vērpējs, viņš tikai to nezina. Un vajag ķemmēt to sunīti, nevajag cirpt vilnu, jo vieglāk tad ir vērpt, es neesmu mēģinājusi nekad griezt vilnu, es zinu, ka vajag ķemmētu vilnu vērpt," turpina Inga.

Suņa vilna ir daudz siltāka par aitas vilnu. Andors ir Pireneju kalnu suns, kuru regulāri ķemmējot, var iegūt pat kilogramu vilnas gadā. Bet kurš gan teica, ka ķemmēt Andoru ir viegli?

"Sākumā viņam patīk, bet nu pacietības mērs vienreiz ir pilns un tad viņš mūk prom. Tad vajag parunāties, tad viņš pagriežas uz otriem sāniem, un tā nu es viņu ar dažādām ķemmēm ķemmēju, kamēr saķemmēju. Citreiz ir tā bijis, ka kaut kur man bija pat fotogrāfija, ka suns guļ un blakus saķemmētais kalns ar vilnu, kas ir lielāks par pašu suni," atklāj Andora saimniece.

Kad savērptais ir sašķeterēts, izmazgāts un satīts kamolos – esam gatavi adīšanai!

"Pirenejietim es pēc pieredzes zinu, ka ir ļoti mīksta vilna, tāda kā angora pilnīgi sanāk, te jau var redzēt arī pēc tā izskata, šīs jau ir kādu laiciņu lietota, zeķes lietotas, un viņas ir tādas pūkainas, mīkstas un ļoti patīkamas nēsāšanai," rāda Inga.

Ja kādam liekas, ka suņu vilnas cimdiņi līdzi mantos dzīvnieka smaku, patiesībā pēc mazgāšanas nekāds aromāts nebūs jūtams. Turklāt dziju iegūt var ne tikai no pirenejieša.

"Pireneju kalnu suns, arī kollijs ir ļoti patīkams vērpšanai un vilniņa ir mīksta, Tibetas mastifs, bernietis, visi garspalvainie, samojeds, balta, skaista vilnas sanāk, haskijs arī," stāsta Inga. No suņu vilnas viņa ada cimdus, zeķes, čībiņas un arī uzrocīšus, jo tie patīk jauniešiem un cilvēkiem ar veselības problēmām.

Vesels lērums ar vilnu ir neizbēgams bonuss, ko daudzi nenovērtē un izķemmēto izmet ārā. Rokdarbniecēm šāda vilna ir ļoti vērtīga, tādēļ Inga iesaka to nodot tiem, kas pratīs neparasto dāvanu izmantot un pārvērst skaistumā savam un citu priekam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti