Sākumā, nonākot jaunajās mājās, suņu meitene Rudīte bija ļoti mīļa un draudzīga. Māra mācīja komandas, kam Rudīte klausīja. Taču tad sākās sarežģījumi uzvedībā – Rudīte sāka uzrūkt un pat ieķert Mārai. Meitene nevarēja paņemt sev nepieciešamās lietas, ja tām blakus gulēja Rudīte.
Eksperts Čipuštanovs secināja, ka galvenā kļūda ir tas, ka ģimene atļāvusi Rudītei noteikt savas robežas – ko viņa drīkst un ko nedrīkst.
Atļautās robežas ir jānosaka tikai un vienīgi saimniekam.
Šobrīd palīdzēt var vecais, labais triks ar gardumu, apbalvojot par vēlami uzvedību.
Rudīte jāradina pie domas, ka saimniekiem ir atļauts viss, norādīja eksperts: “Pamazām Rudīte pieradīs un viņai vairs nebūs iebildumu pret pēkšņu tuvošanos”.
Ko darīt, ja Rudīte tomēr rūc? Norādījumi sunim ir jāatkārto atkal un atkal. Ja ir bažas, ka rūcienam var sekot kodiens, tad jādod komanda „ej prom!”.
Rudīte ir jāradina pie domas, ka viņai mājā nekas nepieder, pat viņas ēdiena bļodiņa, skaidroja eksperts. Kā to izdarīt? Čipuštanovs piedāvā vienkāršu, bet efektīgu risinājumu – Mārai Rudīte jābaro, turot bļodu. Suņuks sapratīs, ka Māra ir tā, kura tur – tātad kontrolē bļodu.
Jauna bērna ienākšana situāciju var mazliet sarežģīt. Lai Rudīte pret jauno ģimenes locekli nejustu greizsirdību, daudz laika un uzmanības jāvelta arī viņai.
Noteikti jādod paostīt bērna mantas, lai viņa pamazām pierod. Jādara viss, lai bērna ienākšanu Rudīte uztvertu maksimāli pozitīvi. Tiesa, simtprocentīgi uzticēties Rudītei tomēr nevajadzētu. Mazuļa istabā suni laist nedrīkst – aizliegumu ieviest vislabāk ir pirms bērna parādīšanās, tad suns to nesaistīs ar bērnu.
Eksperts uzsvēra – uzskats, ka kaut ko iemācīt var tikai jaunam sunim, ir mīts.
