Visskaļākie muzicētāji ir zaļie dziedātājsienāži. Muzicē tikai pieaugušie taisnspārņi un tikai tēviņi. Tipiskiem pieaugušajiem taisnspārņiem ir divi pāri spārnu: tuvāk galvai pie krūtīm piestiprināti ķermeņa virspusē atrodas taisni, ādaini segspārni jeb priekšspārni, aiz tiem piestiprināti un zem tiem novietoti šauru plēksnīšu veidā gar ķermeni grīstveidīgi sakļauti caurspīdīgi lidspārni jeb pakaļspārni. Tā tas, protams, ir, kamēr spārni netiek darbināti. Kad kukaiņi lidspārnus iepleš, redzams, ka tie ir diezgan plati un gari. Tādi – pilnībā izveidojušies – spārni gan ir tikai pieaugušiem jeb dzimumgatavību sasniegušiem īpatņiem. Un jāpiebilst – ne visām sugām. Latvijā konstatētu siseņu sugu, ieskaitot sīksiseņus, ir 2,5 reizes vairāk nekā sienāžu sugu.
Sienāži un siseņi – savstarpēji ļoti līdzīgi dzīvnieki. Visuzkrītošākā līdzība – garās, spēcīgās, lēkšanai piemērotās pakaļkājas. To dēļ vairums cilvēku šos sistemātiskos radiniekus "bāž vienā maisā" – sienāžu "maisā". Jā, lai gan viņiem piemīt vairākas zīmīgas atšķirības.
Būtiskākā no atšķirībām – taustekļi jeb antenas. Sienāžiem taustekļi ir vismaz ķermeņa garumā, bet siseņiem tie nekad nepārsniedz pusi ķermeņa. Pieaugušām sienāžu mātītēm turklāt ir uzkrītoši garš, zobenveida dējeklis.
Ļoti atšķirīgs ir skaņrades mehānisms, kā arī dzirdes orgānu novietojums. Sienāžu tēviņi rada skaņas, trinot savu priekšspārnu pamatus vienu gar otru. Tā viņi sauc sienāzienes. Mātītes saklausa sisināšanu ar dzirdes orgāniem, kas viņām iegarenu spraudziņu veidā atrodas uz priekškājām.
Savukārt siseņu tēviņi, aicinādami partneres, čirkstina, trinot lēcējkāju jeb pakaļkāju ciskas, kuru iekšpusē atrodas īpaši zobiņi, gar priekšspārniem. Piebilde: sīksiseņu tēviņiem gan nav skaņas radošu orgānu, viņi ir klusētāji – nečirkst.
Siseņiem dzirdes orgāni, atšķirībā no sienāžu dzirdes orgāniem, izvietoti nevis uz kājām, bet posmotā vēdera pirmā posma sānos. Siseņi ir galvenokārt (bet ne tikai) augēdāji, toties sienāži labprāt mielojas arī ar citiem kukaiņiem.
Gan sienāži, gan siseņi dzīvo tikai vienu vasaru. Pēc "muzicēšanas" un pārošanās tēviņi drīz vien mirst.
Mātītes nobriedina sevī oliņas, izdēj tās un seko tēviņiem. Oliņas pārziemo.
Pavasarī no iepriekšējā gada rudenī izdētajām oliņām izšķiļas sīki, sīki sienāzīši un sisenīši. Taisnspārņi attīstās ar nepilnīgo pārvēršanos – iztiek bez kūniņas stadijas. Vasarai ritot, viņi nimfas stadijā vairākkārt maina ķermeņa apvalku jeb pārģērbjas un pieņemas augumā, kamēr beidzot pārtop par dzimumgataviem kukaiņiem. Tad sākas šo insektu uzbarošanās periods, līdz pienāk muzicēšanas un pārošanās laiks.
Pie taisnspārņiem, starp citu, pieskaitāmi arī circeņi. Latvijā circeņus pārstāv tikai viena savvaļas suga – ķirelis jeb zemesvēzis – kukainis, kuru zinātnieki nosaukuši par racējcirceni. Zemesvēzis ir pilntiesīgs siseņu un sienāžu sistemātisks radinieks, tomēr daudzējādā ziņā (tostarp vizuāli) ļoti atšķirīgs.
Vēl par kukaiņiem
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2020. gada 19. septembrī.
