Ja suns bēg prom no mājām, kinoloģe ieteica izpētīt iemeslus. Varbūt sētā ir caurums, caur kuru viegli var tikt ārā. Tāpat jānodrošina dzīvniekam pietiekami daudz aktivitāšu, lai tas būtu noguris un, garlaicības vadīts, nerastu vēlmi doties klaiņot.
Ļena Valdmane zināja stāstīt, ka brīvību visvairāk mīl haskiji, daudzi medību suņi, arī dzinējsuņi, piemēram, bīgli un takši. Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede novērojusi, ka atkarībā no gadalaika atšķiras dzīvnieku klaiņošanas motivācija – ziemās aukstums, pavasaros un rudeņos ir pārošanās sezona, bet vasarās cilvēki izceļo no ierastajām dzīvesvietām. “Šie četri posmi tieši ietekmē patversmē nonākušo dzīvnieku skaitu,” norādīja Priede.
Dzīvnieka sterilizācija ir viens no veidiem, kā mazināt klaiņošanas tieksmi, sacīja Valdmane.
Tāpat viņa atgādināja, ka kaķim var ļaut brīvi staigāties ārpus mājas tikai tad, ja tas ir sterilizēts.
Ja suns uzbrucis cilvēkam vai citam dzīvniekam, vainīgs saimnieks, jo šādu situāciju nedrīkst pieļaut, norādīja kinoloģe. “Suņi uzbrūk citiem dzīviem organismiem aiz bezdarbības, lielākoties tie sevi izklaidē. Bada mocīts suns visdrīzāk nebūs gana spēcīgs, lai nogāztu gar zemi aitu un apēstu. Tas visdrīzāk meklēs kaut ko miskastēs un apēdīs varbūt kādu pusdzīvu zvirbuli,” skaidroja Priede.
Nonākot dzīvnieku barā, pamostas mednieka instinkts un suns var uzbrukt, pastāstīja Danuta Priede, piebilstot, ka tas nav tāpēc, ka dzīvnieks ir agresīvs vai ļauns. “Situācijas ir ļoti dažādas, un tās ir ārkārtīgi bīstamas, jo mēs savus suņus pazīstam no cita skatupunkta.
Mēs redzam, ka suns ir tas mīlulītis, kurš man diņģē siera gabaliņu, sēžot uz divām ķepiņām, un laiza muti manam bērnam, un mēs kategoriski atsakāmies pieņemt, ka tas ir plēsējs,”
sacīja patversmes vadītāja.
Suni arī nevajag palaist izskrieties pa mežu, jo tas var uzbrukt meža dzīvniekiem.
“Saskaņā ar medību likumu mednieks drīkst nošaut klaiņojošu suni medību platībā,” skaidroja Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Ansone, norādot, ka šāda likuma norma aizsargā meža dzīvniekus.
“Ir jāsaprot, ka jebkuram sunim Latvijā ir jābūt apzīmētam ar mikročipu un reģistrētam Lauksaimniecības datu centra datu bāzē. To var izdarīt pats, aizpildot veidlapu, pie veterinārārsta vai savā pašvaldībā,” sacīja dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja.
Viņa atgādināja, ka, ja redz klaiņojošu suni, pirmām kārtām jāziņo pašvaldības policijai.
