Ķepa uz sirds

Suns un bērns ģimenē: kā izveidot pareizu hierarhiju un sunim neļaut būt noteicējam

Ķepa uz sirds

Suņu un kaķu barošana: vai sunim jādod kauli un kas ir komercbarības sastāvā

Mīlulis dodas brīvsolī: vai to var ļaut sunim, ko nosaka likums un kā reaģē kaimiņi

Kā saimniekam atturēt suni no klaiņošanas?

Ja suns uzturas ārpus telpām pilsētā vai ciemā, dzīvnieka īpašniekam jānodrošina norobežota teritorija, no kuras suns nevar patvaļīgi izkļūt,  Latvijas Radio 1 raidījumā “Ķepa uz sirds” skaidroja kinoloģe Ļena Valdmane. Savukārt suņi, kuri dzīvo viensētā, lauku teritorijā, var brīvi pārvietoties, neapdraudot apkārtējos un atrodoties saimnieka redzeslokā, lai viņš var dzīvnieku kontrolēt un vajadzības gadījumā atsaukt atpakaļ.

Ja suns bēg prom no mājām, kinoloģe ieteica izpētīt iemeslus. Varbūt sētā ir caurums, caur kuru viegli var tikt ārā. Tāpat jānodrošina dzīvniekam pietiekami daudz aktivitāšu, lai tas būtu noguris un, garlaicības vadīts, nerastu vēlmi doties klaiņot.  

Ļena Valdmane zināja stāstīt, ka brīvību visvairāk mīl haskiji, daudzi medību suņi, arī dzinējsuņi, piemēram, bīgli un takši. Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede novērojusi, ka atkarībā no gadalaika atšķiras dzīvnieku klaiņošanas motivācija – ziemās aukstums, pavasaros un rudeņos ir pārošanās sezona, bet vasarās cilvēki izceļo no ierastajām dzīvesvietām. “Šie četri posmi tieši ietekmē patversmē nonākušo dzīvnieku skaitu,” norādīja Priede.

Dzīvnieka sterilizācija ir viens no veidiem, kā mazināt klaiņošanas tieksmi, sacīja Valdmane.

Tāpat viņa atgādināja, ka kaķim var ļaut brīvi staigāties ārpus mājas tikai tad, ja tas ir sterilizēts.

Ja suns uzbrucis cilvēkam vai citam dzīvniekam, vainīgs saimnieks, jo šādu situāciju nedrīkst pieļaut, norādīja kinoloģe. “Suņi uzbrūk citiem dzīviem organismiem aiz bezdarbības, lielākoties tie sevi izklaidē. Bada mocīts suns visdrīzāk nebūs gana spēcīgs, lai nogāztu gar zemi aitu un apēstu. Tas visdrīzāk meklēs kaut ko miskastēs un apēdīs varbūt kādu pusdzīvu zvirbuli,” skaidroja Priede.

Nonākot dzīvnieku barā, pamostas mednieka instinkts un suns var uzbrukt, pastāstīja Danuta Priede, piebilstot, ka tas nav tāpēc, ka dzīvnieks ir agresīvs vai ļauns. “Situācijas ir ļoti dažādas,  un tās ir ārkārtīgi bīstamas, jo mēs savus suņus pazīstam no cita skatupunkta.

Mēs redzam, ka suns ir tas mīlulītis, kurš man diņģē siera gabaliņu, sēžot uz divām ķepiņām, un laiza muti manam bērnam, un mēs kategoriski atsakāmies pieņemt, ka tas ir plēsējs,”

sacīja patversmes vadītāja.

Suni arī nevajag palaist izskrieties pa mežu, jo tas var uzbrukt meža dzīvniekiem. 

“Saskaņā ar medību likumu mednieks drīkst nošaut klaiņojošu suni medību platībā,” skaidroja Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Ansone, norādot, ka šāda likuma norma aizsargā meža dzīvniekus.

“Ir jāsaprot, ka jebkuram sunim Latvijā ir jābūt apzīmētam ar mikročipu un reģistrētam Lauksaimniecības datu centra datu bāzē. To var izdarīt pats, aizpildot veidlapu, pie veterinārārsta vai savā pašvaldībā,” sacīja dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja.

Viņa atgādināja, ka, ja redz klaiņojošu suni, pirmām kārtām jāziņo pašvaldības policijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti