Kā pasargāt jaunaudzi no pārnadžu radītajiem bojājumiem?

Tiem, kuri vēlas izaudzēt mežu, ir jāņem vērā, ka vienas ziemas laikā meža dzīvnieki var nopostīt visu jaunaudzi. Lai jaunaudzi pasargātu, jāņem vērā speciālistu padomi un ieteikumi.

"Stirnas vairāk bojā mazos kociņus, izkožot pumpurus, savukārt brieži un aļņi plēš stumbru mizu," stāsta VAS „Latvijas Valsts meži” (LVM) Vecumnieku meža iecirkņa vadītājs Monvīds Strautiņš.

Ja priežu stādam būs nokosts pumpurs vai bojāts stumbrs, tad šie koki neizaugs un ies bojā.

Mazo priežu stādu pumpurus visvairāk ir iecienījušas stirnas, un, lai jaunaudze netiktu nopostīta, tā ir laicīgi jāaizsargā. "Kad priedīte pavasarī ir iestādīta, rudenī mēs jau domājam par kociņa aizsargāšanu, un veids, kā to var darīt, ir šāda smēre - aizsardzības līdzeklis "Cervakols"," rāda LVM pārstāvis Strautiņš:

"Mēs smērējam, lai vismaz piecu centimetru garumā būtu apsmērēts gala dzinums un, kur ir lielāka bojājumu varbūtība no stirnām, tur primārais ir, lai gala pumpurs būtu nosmērēts, jo stirna izkož gala pumpuriņu. Kad kož briedis, viņš ņem visu dzinumu, un šajā momentā dzinumam ir ļoti nepatīkami."

Teritorijās, kur meža dzīvnieku ir daudz, šāda jaunaudzes aizsardzība ir jāveic jau pirmajā gadā no kociņu iestādīšanas, līdz brīdim, kad tie ir sasnieguši vismaz pusotra metra augstumu, bet pēc tam ir svarīgi pasargāt jaunaudžu koku stumbrus no aļņiem un briežiem. "Šis ir pēdējais brīdis, kad mēs vēl varam mēģināt pasargāt priedes stumbriņus no dzīvnieku bojājumiem. Izmantojam plastmasas spirāles, kuras uzliekam uz koka stumbra un tādējādi mēs neļaujam briedim stumbru bojāt. Šādi kociņš var mierīgi augt. Augot, briestot plašumā, spirāle padodas un briedis netiek klāt," skaidro Strautiņš.

Plastmasas spirālēs ietērptie kociņi izskatās gaužām dīvaini, bet briežiem un aļņiem atstāt savu zobu nospiedumus tās neļauj. Šie plastmasas ''uzvalki'' priežu mugurā paliks vēl 10 līdz 15 gadus, kamēr tām uz stumbra būs izveidojusies kreves miza.

Priežu jaunaudzes stirnām, briežiem un aļņiem patīk dažādu iemeslu dēļ. "Ziemas sezonā dzīvniekiem meža vispār mainās barības bāze, ko viņi ēd. Ja vasarā ir visādi sulīgi dzinumi, lapiņas un viss kaut kas garšīgs atrodams un ziemā nav, tad jaunaudzes ir tieši tas, kas ir vajadzīgs, jo skuju koku skujās ir ļoti daudz C vitamīna," skaidro Līgatnes Dabas taku (LDT) vadītāja Inta Lange.

"Ja agrāk uzskatīja, ka skujas ēd aiz bada, tad ir zinātniski noskaidrots, ka tā nav taisnība, jo tur ir tieši vajadzīgās barības vielas, ar ko viņi labāk var pārtikt un labāk sevi uzturēt formā ziemas sezonā."

Tikmēr ābolu audzētājiem ir dažādas metodes, ar kurām pasargāt savu dārzu no dzīvnieku postījumiem. "Jaunos dzinumus noēd stirnas, bet aļņi un staltbrieži velk stumbra mizu. Stirna var arī tos lielākos zarus uztaisīt baltus un pavasarī tie būs jānogriež," stāsta dārzkopības speciāliste Gaida Grava, atzīstot savu nepatiku pret meža zvēriem, jo "pavasarī ir liels darbs, ja viņi ir apskādējuši" kociņus. "Pirmais priekšnoteikums, pirms jūs gribat iestādīt dārzu, lai jums riņķī būtu sēta , arī divu metru augsta sēta ar divām kārtām dzeloņdrāšu var nepasargāt no staltbriežiem, aļņiem un arī stirnām. Nu, trīs metri, tad varat būt droši," vērtē dārzkope Grava.

Papildus tam vēl ir jāuzstāda arī elektriskais gans, bet arī tas nenodrošina, ka dārzā neiekļūs zaķi, stirnas, brieži vai aļņi. Tāpēc katram dārzniekam savs dārzs ir regulāri jāapseko. Savukārt mazās ābelītes ir nepieciešams aptīt ar sietu un jāpasargā ir arī stumbrs.

"Ja zaķis tiek klāt, tad viņš to stumbru uztaisa pilnīgi baltu un ir jāapgriež šī ābelīte. Jaunajām ābelītēm, protams, var apkārt likt skujas, žodziņu mēģināt aplikt, bet lielražošanā mēs to nevaram. Ja tiešām jums martā izdara skādi, vajadzētu tomēr noliet, ko var, un nokrāsot, jaunās ābelītes es iesaku ar lerānu, jo tas ātrāk aizdziedē, bet lielajām, ja jūs nevariet atļauties, tad ar eļļas krāsu," ar padomiem dalās dārkope Gaida Grava.

Ja augļkoku dārzos kociņu aizsardzībai joprojām izmanto mūsu senču metodes, tad arī jaunaudžu aizsardzībai tika izmantoti visnotaļ interesanti līdzekļi. "Pie manis iecirknī ir vēl trešais veids, kas ir uz aitu un kazu tauku bāzes un ar to mēs miglojam, var ar to gan šāda izmēra kociņus, gan arī uz stumbra un ir diezgan efektīvs paņēmiens. Kādreiz mēs apstrādājām ar "Plantskydd", kas ir uz asiņu bāzes, nu tam līdzeklim vienīgi ir tas, ka viņš divas reizes sezonā-rudenī un pavasarī ir jāapstrādā un nav tik noturīgs, to noskalo lietus, bet arī efektīvs pasākums," turpina Gaida Grava.

Šie līdzekļi ar savu specifisko smaku atbaida dzīvniekus, tomēr salīdzinot ar cervakolu un plastmasas spirālēm tie ir nesalīdzināmi nenoturīgāki. Tāpēc, lai izaugtu, piemēram, liela priede, par to ir jārūpējas jau kopš iestādīšanas brīža un ir jānodrošina pret dzīvnieku bojājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt