Iestājoties rudenim, aktīvi notiek putnu migrācija uz siltākām zemēm. Ne visi putni dzīvo pilsētā un ir adaptējušies pilsētas videi, tādēļ augstceltņu logi un dažādi infrastruktūras objekti nereti kļūst par nepārvaramu šķērsli. Putns stiklus uztver par ceļa turpinājumu un tajos ietriecas lielā ātrumā.
“Pārsvarā traucē tieši tie [stikli], kuriem spīd cauri. Jo putns to uztver kā ceļa turpinājumu, līdz ar to, sevišķi, ja priekšā vēl ir kādi telpaugi, jaunajiem putniem var rasties vēlme tur apsēsties un atpūsties vai vienkārši lidot cauri,” skaidroja Ornitoloģijas biedrības pārstāve.
Sadursmes ar stikliem veicina arī mākslīgais apgaismojums, apdraudot naktī migrējošos putnus.
Viņi var lidot gaismas virzienā, piemēram, ietriecoties apgaismotos logos sliktas redzamības apstākļos. Bīstami ir arī spoguļstikli.
“Tas rada atspīdumu. Sevišķi tēviņiem varbūt šķiet, ka tur ir konkurents, ka jāiet ar viņu cīnīties un jāaizstāv sava teritorija,” skaidroja Heiberga.
Lai gājputnus pasargātu, uzlīmes ar putnu siluetiem var līmēt arī uz biroju un dzīvokļu logiem, bet tās būs jāizvieto gana daudz. Ja atstarpe starp uzlīmēm ir lielāka par pieauguša cilvēka plaukstu, putns tai mēģinās izlidot cauri.
Daudzi atceras gadījumu ar Gustava Zemgala gatves pārvadu, kur uz prettrokšņu sienām tika izvietotas uzlīmes ar putnu siluetiem. Tās nepalīdzēja, tāpēc papildus nācās uzstādīt tīklu.
“Tagad jau projekta stadijā tiek izstrādāti risinājumi, piemēram, viens no tiem ir izvēlēties prettrokšņu stiklus ar iestrādātām melnām līnijām, kas mazina iespēja, ka putni trieksies iekšā prettrokšņu sienās. Tas ir tas ko pašvaldība dara. Jaunajos projektos uzreiz tiek rasts risinājums, lai neatkārtotos līdzīgas problēmas, kādas bija Gustava Zemgala gatvē,” norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika.
Uzlīmju vietā var izmantot arī citu metodi, norādīja Heiberga: “Pavisam vienkāršs veids ir speciālie ultravioletie flomāsteri, ar kuriem var kaut ko uzrakstīt uz loga, un ko cilvēka acs nepamanīs, nebūs nekādu estētisku traucējumu, bet tajā pašā laikā tas var izglābt kāda putna dzīvību.”
Ja putns tomēr ir cietis, tad reizēm tas no trieciena ir tikai apdullis un pēc kāda laika būs spējīgs turpināt ceļu. Ornitoloģijas biedrības pārstāve Heiberga skaidroja – ja putns ir dzīvs, citu traumu nav, tad vēlams viņu ielikt aptumšotā kastē ar piekļuvi gaisam: “Kādu stundu lai viņš pasēž un atpūšas, nevajag barot, nevajag dzirdināt. Lai viņš atžirgst un pēc tam, ja viņš pats varēs aizlidot, tad aizlidos.”
Vēl jāatceras, ka arī aizvērti aizkari vai žalūzijas var palīdzēt glābt putnus no ietriekšanās logos.
