Latvijas iedzīvotāju sašķirotie atkritumi tiek bērti kopā lielā kaudzē. "Konteinerā cilvēki var iemest dažādus iepakojumus. Gan kartonu, gan plastmasu, gan plēvi. Tas viss nonāk šādā čupā. Lai to varētu pārdot, tas ir jāsašķiro dažādās kvalitātēs. Šajā kaudzē ir 20-30 dažādi materiāli. Tas viss aiziet uz līniju, cilvēki sašķiro, un tad mēs skatāmies, kas no tā ir pārstrādājams Latvijā un kas ir eksportējams uz ārvalstīm," izrāda "Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts.
Šķirošana kompleksā notiek ar rokām. Šis ir iemesls, kāpēc iepakojumus pirms izmešanas šķirošanas konteineros būtu vērts izskalot. Sabojājies piens vai jogurts nesmaržo patīkami.
Metāla iepakojums, papīrs, kartons un stikls lielākoties tiek eksportēts pārstrādei uz ārzemēm. Savukārt PET pudeles ceļo uz rūpnīcu Jelgavā.
"Tālāk viņas tiek sašķirotas, priekšmazgātas, nomazgātas, tad tiek atkal šķirotas jau ar optiku, un pēc tam cilvēki nedaudz pāršķiro, ko optiskās mašīnas nespēj izdarīt. Optika nolasa pēc materiāla, tā mašīna ir ļoti gudra - atpazīst materiālu un krāsu. Tālāk pudeles tiek samaltas pārsliņās, tad pārsliņas tiek mazgātas, skalotas, žāvētas, un tad tiek bērtas lielajos maisos iekšā un pēc tam no pārslām tiek ražotas granulas," skaidro "PET Baltija" valdes priekšsēdētājs Kaspars Fogelmanis.
Tālāk granulu maisi tiek sūtīti uz ārvalstīm, kur no šī materiāla tiek radītas jaunas lietas.
Tādējādi viss sašķirotais materiāls atgriežas atpakaļ pie mums. Process ir garš un sarežģīts, bet tas atmaksājas, pat ņemot vērā to, ka par šķirojamo atkritumu konteineru izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā.