Ķepa uz sirds

Veselība. Cukura diabēts

Ķepa uz sirds

Jakovs Rafalsons ciemos pie ķepām

Kā pareizi barot kucēnu?

Kā pareizi barot kucēnu? Kucēnu ēdināšana atšķiras no pieaugušu suņu barošanas. Ēdienreizes atkarīgas no kucēna vecuma, lieluma, aktivitātes, šķirnes un citiem faktoriem.

Vetārsts Aigars Briņķis skaidroja, ka “mazus kucēnus mēs barojam ļoti bieži, attiecīgi līdz divu mēnešu vecumam viņi var ēst salīdzinoši bieži, ik pa pāris stundām. Pēc tam jau pēc divu mēnešu vecuma līdz četru mēnešu vecumam, tad viņus jau baro piecas, četras reizes dienā”.

Pēc vecuma kucēni iedalās no 0-2 mēnešiem, 2-4 mēnešiem un no četriem mēnešiem līdz gadam. Tad suni var barot ar pieaugušo suņu barību, tomēr ir šķirnes, kas aug līdz pat pusotram vai diviem gadiem.

Pirmos divus mēnešus kucēnu baro mamma. Viņas piens sunītim dod imunitāti un visas nepieciešamās barības vielas. Pēc tam suns jāsāk radināt pie barības.

Barošanai ir trīs galvenās metodes: sausā barība un konservi; mājās gatavota barība, kuras pamatā ir putras un svaiga gaļa; kā arī svaigā barība.

“Ja jūs dodat profesionālo barību, specializēto barību, tad tajā barībā jau ir iekļauti jau gan vitamīni, gan minerālvielas, gan arī papildvielas, kas ir viņiem ir nepieciešamas augot,” stāstīja Briņķis.

  “Ja mēs dodam pašu mājās gatavotu ēdienu, tad noteikti ir nepieciešami vitamīni, piedevas, minerālvielu piedevas, kas ir svarīgās, kalcijs, fosfors, D vitamīni, kas ir nepieciešama kaulu augšanai un attīstībai,” norādīja vetārsts.  

Svaigās barības piekritēji šim viedoklim gan nepiekrīt. Viņuprāt, sausajā barībā nav ne miņas no vērtīgām uzturvielām.

Vienpadsmit mēnešus vecais Riko dzimis Spānijā un kļuvis par svaigēdāju uzreiz pēc mammas piena.

Suņu audzētāja Diāna Kontakeviča stāstīja, ka “Riko nevienu dienu nav ēdis sauso barību un neko, tikai svaigu gaļu, svaigas zivis, kaulus, arī pienu un biezpienu un mocarellas sieru, kas Spānijā ir pieejamāks”.

Diānas suņu audzētājas stāžs ir 10 gadi. Šobrīd viņas aprūpē ir trīs mēnešus veci stafordšīras bulterjeri. Arī viņi ir svaigēdāji. Porcijas tiek dalītas pēc principa 80% gaļa, 10% orgāni un 10% kauli.

Svaigēšanai Diānu pievērsa iepriekšējā suņa alerģija, kas radās no sausās barības.   

Iegādājoties suni no audzētāja, noteikti jānoskaidro, ar ko kucēns barots pirms tam. Atbildīgs audzētājs izvēlēsies kvalitatīvu kucēnu barību – tomēr ne visiem var uzticēties. Šādu situāciju piedzīvoja arī Diāna, iegādājoties kavaliera kucēnu, “kuram organisms bija sabojāts jau pie audzētājas ar nekvalitatīvu barību”.

Mazu kucēnu noteikti gribēsies palutināt. Diemžēl daudziem vārds “lutināšana” saistās ar dzīvnieka barošanu no galda, bet arī tas ātri vien sabojā suņa organismu – īpaši mazajām šķirnēm.

“Dzīvnieks, it īpaši suns, viņš ir bara dzīvnieks un ļoti, ļoti respektē to, ko ēd saimnieks, un, ja viņš saņem kaut ko no galda, attiecīgi viņš atsakās no sava ēdiena. Čivavām pietiek ar arī ar dažām ēdamkarotēm dienā, ko viņš saņem no saimnieka ēdiena, lai viņš vairāk neēstu savu ēdienu,” stāstīja Briņķis.

Ko tad īsti drīkst un ko nedrīkst?

Nekādā gadījumā nevar dot asus, vārītus vistas kaulus, šokolādi, rozīnes un vīnogas, kā arī sīpolus.

Tie sunim izraisa smagu saindēšanos, problēmas ar nierēm, zarnām vai pat mazasinību.

Kucēnam drīkst dot pienu – bet jāatceras, ka piens ir ēdiens, nevis dzēriens. Tātad mazās devās un ne biežāk kā divas reizes nedēļā.

Pēdējais un pats svarīgākais - nekādā gadījumā kucēnu nedrīkst pārbarot! Ja suns ir apvēlies, tas nav piemīlīgi – tas ir bīstami!

Pārbarotiem suņiem veidojas sirds un locītavu problēmas, kas dzīvniekam radīs problēmas mūža garumā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti