Dženai gastrīta pazīmes
Gadu un trīs mēnešus vecā Džena savā neilgajā mūžā jau piedzīvojusi pamatīgas veselības problēmas. Sterilizācijas laikā viņai apdedzināta mugura, tādēļ nācās lietot antibiotikas, kuras savukārt noveda pie jaunām likstām.
“Lietojot antibiotikas, viņai bija ļoti slikta apetīte, arī pēc antibiotiku lietošanas tā apetīte bija tāda, ka mēs priecājāmies par katru kumosiņu, ko viņa apēda. Viņa bija ļoti izvēlīga, un tad jau arī varēja just, ka kaut kas īsti nav ar to kuņģīti kārtībā,” stāsta Dženas saimniece Iveta Radziņa.
Iveta uzskata, ka tieši medikamenti sabojājuši Dženas kuņģi. Sunim nozīmētais ārstēšanas kurss beidzās, taču problēmas atsākās ar jaunu uzliesmojumu. “Viņai apetītes zudums parādījās, mazākas porcijas ēda. Un otrs, caureja šad tad sāka parādīties, kas viņai netipiski, jo pārsvarā viņai ir ciets vēderiņš. Un tad jau nākamais simptoms, kas nāca, bija vemšana,” stāsta saimniece.
Šīs pazīmes ir tipiski gastrīta simptomi. Tāpat kā svara zudums, apātija, gļotaini izkārnījumi un bieža vemšana ar žults vai asins piejaukumu, īpaši rītos, kad suns ir tukšā dūšā, un vakaros pēc ēšanas. Tādā gadījumā nekavējoties jādodas pie vetārsta.
“Pirmais ir atteikšanās no barības, slikta dūša, slikta pašsajūta, dzīvnieks ir mazaktīvs, parasti viņi daudz vairāk guļ, viņi daudz vairāk dzer. Vēl, kas suņiem tiek novērots, ka viņi tā kā mēģina ēst zāli, mēģina attīrīties tādā veidā, saēdas zāli un tādā veidā izraisa sev vemšanu,” skaidro veterinārārsts Aigars Briņķis.
Gastrītu izraisa vēdera iekaisums. Tam var būt ļoti dažādi cēloņi: nepiemērota vai veca barība, saindēšanās ar toksīniem, problēmas ar vielmaiņu, infekcijas no baktērijām vai parazītiem, kā arī antibiotikas. Tomēr ir gadījumi, kad iemesls ir daudz nopietnāks – aizkuņģa, nieru, vēdera slimības, čūlas un arī audzēji, kā rezultātā dzīvnieks pat var noasiņot.
“Ja jūs lietojat medikamentus, kas izraisa čūlas, jūs tajās varat iedzīvoties vienā dienā. Tas ir atkarīgs no tā, cik liela ir medikamentu deva,” norāda Briņķis.
Ko darīt, pamanot suņa vemšanu?
Sākumā sunim ieteicams izlaist dažas ēdienreizes – gastrīta gadījumā barības uzņemšana vemšanu var tikai pastiprināt. Ja divdesmit četru stundu laikā suns jūtas labāk un toksīni izvadīti no organisma, sunim var atsākt dot mazkaloriju barību, piemēram, rīsus ar vistas fileju. Protams, ūdens traukam vienmēr jābūt pilnam.
“Mēs pārsvarā viņai visu laiku vāram putriņas, tad tie bija griķi ar tītara gaļu, griķi ar vistas gaļu, griķi citreiz ar vistas akniņām,” stāsta Dženas saimniece.
“Ja jūs gatavojat mājās speciālo barību paši, tad jums ir grūti saprast varbūt, it īpaši, ja jūs jaucat dažādas olbaltumvielas, dažādas putras, tad jums ir grūti saprast, no kuras barības viņai kļūst sliktāk vai labāk,” norāda veterinārārsts.
Ja vemšana un citi simptomi tomēr turpinās, ārsts raudzīsies uz asins un urīna analīzēm. Tāpat var nākties izmantot endoskopiju, kā arī ultrasonogrāfiju, lai saprastu gastrīta ierosinātājus.
“Tā ārstēšana ir ļoti līdzīga kā cilvēkam, un arī diētas ir ļoti līdzīgas.
Ja mēs esam apstiprinājuši to, mēs lietojam speciālus medikamentus, piemēram, sukralfātu, kas noklāj kuņģa ģļotādu, kā pretvemšanas līdzekļi, omeprazolu, kas samazina kuņģa skābumu,” stāsta Briņķis.
Četri noteikumi, lai nepieļautu slimību
Hroniskam ilgtermiņa gastrītam vairāk pakļautas mazās šķirnes – šitsū, pekinieši, miniatūrie pūdeļi un terjeri.
Daudz ko nosaka arī dzīvnieka raksturs. “Tās šķirnes, kas ir ļoti emocionālas, piemēram, skrējējsuņi, dzinējsuņi, toiterjeri, mazie pinčerveidīgie, tie, kas ir ļoti emocionāli, ļoti uzvilkti. Tāpat kā cilvēkiem arī dzīvniekiem stress un nervozitāte palielina čūlu rašanās iespēju.
Lai izvairītos no gastrīta, pirmkārt, suni nedrīkst pārbarot. Tas ir īpaši svarīgi tagad, kad no svētku galda gribas pacienāt savu mīluļus ar kādu treknu, piparotu cepeša gabalu. Tā vietā sunim var piedāvāt viņam radītu kārumu.
Otrkārt, jāseko līdzi tam, ko suns atrod uz zemes pastaigu laikā vai turpat mājas. Bojāta, saindēta pārtika un svešķermeņi ir ļoti bīstami.
Treškārt, strauja barības maiņa. Suns nevar kļūt par svaigēdāju vai citas diētas piekritēju vienā dienā. Tas jādara pakāpeniski.
Visbeidzot – medikamenti. Ja suns ir spiests lietot spēcīgas zāles, jākonsultējas ar veterinārārstu, kā tās pareizi dot. Varbūt tablešu vietā sunim nekaitīgākas būs injekcijas.
