Iepazīsti suņu šķirnes
- Kas ir Ungārijas vižla – aktīvais un apķērīgais mūžīgais kucēns
- Aristokrāts ar jūtīgu dvēseli – kāds ir pasaulē ātrākais suns greihaunds
- Kavaliera karaļa Čārlza spaniels – dižciltīgs un skaists, taču Norvēģijā šķirnes audzēšana aizliegta
- Tas nav aksesuārs rokassomiņā – kas jāzina par drošsirdīgo čivavu?
- Labradūdelis un puugls? Pasaulē populāri kļūst hibrīdšķirnes suņi
Šiem baltajiem gigantiem līdzīgie suņi esot dzīvojuši jau bronzas laikmetā. Kopš seniem laikiem to galvenā funkcija bija ganāmpulku sargāšana no plēsējiem. Vēlāk – arī franču aristokrātiem piederošu īpašumu apsardze. Neskatoties uz nedaudz aristokrātisku pagātni, Pireneju kalnu suņi saglabāja spēcīgus sarga instinktus un modrumu.
Pireneju kalnu suņa īpašniece Sandra Millere atzina: "Man gribējās arī draugu, mēs dzīvojam kraujas malā, un man likās, ka mums vajadzīgs arī tāds sargs. Jo agrāk pie mums nāca pat mežacūkas, nāca stirnas. Pavisam nesen arī – aizvakar – mēs dabūjām ezi. Un viņš nelaiž ezi vaļā, viņš skrien ar to ezi. Vārdu sakot, man gribējās, lai viņš ir arī sargs. Un es saprotu, ka šis te ir sargsuns ar vismaigāko raksturu."
Suņa kopšana prasa laiku. Skaistais gaišais kažoks ir regulāri jāķemmē, vēlams to darīt reizi dienā, tad kažoks būs izcili glīts. Šie suņi maina kažoku divreiz gadā, tajā brīdī kopšana ir intensīva.
Kā visas lielās šķirnes, arī Pireneju kalnu suns ir pareizi jābaro no pašas bērnības, kā arī jādod pareiza slodze, lai nerastos problēmas ar locītavām. Suņa iespaidīgie izmēri prasa īpašu audzēšanu, arī apmācīšanu. Tāpēc kopš kucēna iegādes noteikti jākomunicē ar audzētāju, kas zina par šķirni vislabāk.
Šo suņu audzētājs Viktors Mucenieks skaidroja: "Ja saimnieks iet pie pavadas ar sunīti un sunītis sver tikpat, cik saimnieks, tad – kurš kuru pārvilks? Tātad tai regulēšanai jābūt ar balsi, nevis ar spēku. Suns ir noteikti jāaudzina, jāmāca, bet ar dresēšanu tiešām ir pagrūti, jo šim sunim principā nepatīk izpildīt komandas. Bet kopā pie civilizētas sadzīvošanas viņu izaudzināt var."
Pireneju kalnu suņiem nav agresijas pret cilvēkiem. Tie sargā savu īpašumu no dažādiem dzīvniekiem. Bet lielais suņa augums un iespaidīgā balss noteikti atbaidīs jebkuru.
Šo suni nevar atstāt pagalmā vienu, tas nav vientuļnieks.
Pirenejietim vajag ļoti daudz laika pavadīt ar savu saimnieku un ģimeni, iet garās pastaigās, darboties līdzi. Tas labprāt komunicē ar savējiem un rotaļājas.
"Viņš ir jāmīl, ar viņu ir jāaprunājas. Mēs nevaram aizbraukt uz darbu no rīta un vakarā atbraukt un lasīt grāmatu vai nodarboties ar savām lietām. Man ar viņu ir jāparunājas," sacīja suņa saimniece Sandra Millere, norādot, ka daudz pūļu arī jāvelta kažoka kopšanai.
Šķirnes dzimtenē Francijā saka tā – ja jums pieder pirenejietis un viņš patstāvīgi izietu ārā, tad atvestu līdzi visdažādākos mājdzīvniekus. Jo pret tiem viņš ir ļoti lojāls un draudzīgs. Taču tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Piemēram, socializācijas. Kucēnam jāzina, kas ir citi suņi, kaķi, kā ar tiem komunicēt ārpus savas teritorijas. Savā īpašumā pirenejietis ir sargs, bet ārpusē šis suns uzvedas citādāk. Pareizi audzināts, tas labi sadzīvos ar savas ģimenes četrkājainajiem.
Audzētāja Viktora Mucenieka pirenejieši kopš mazotnes tiek audzināti kā kanisterapijas suņi. Kā atzīst šķirnes pazinējs, komunicējot ar pirenejiešiem, hiperaktīvi bērni kļūst mierīgāki, bet noslēgtie – atveras.
Šie suņi ir lieliski mājas mīluļi, taču pirms šī giganta iegādes vēlreiz jāaizdomājas, vai tiešām sunim būs apstākļi, kur viņš jutīsies mīlēts un lolots, nevis atstāts savā nodabā. Pirenejietis ir liels ne tikai izmēra ziņā, bet ar tikpat lielu sirdi, kura ir jāpiepilda ar mīlestību.
