Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Vadošie Rietumu politiķi sola arī turpmāk atbalstīt Ukrainu

Lūdz nepieradināt savvaļas dzīvnieku mazuļus

Kā klājas bebram Bobijam? Speciālisti lūdz nepieradināt savvaļas dzīvnieku mazuļus

"Pirms vairākām nedēļām Līgatnes dabas takās nonāca pavasarī dzimis bebrs Bobijs," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības un informācijas speciālists Valters Kinna. Bobijs dabā izdzīvot nemāk, cilvēkiem jāmāca viņam pašam plunčāties un ēst, jo viņš gaida baltmaizi no cilvēka rokām.

Bobijs ir piemērs tam, kas notiek, ja cilvēks pieradina savvaļas dzīvnieka mazuli, tāpēc nespeciālistiem nevajadzētu uzņemties rūpes par savvaļas zvēru mazuļiem, atgādina DAP. Līgatnes dabas takās nonākušais bebrs Bobijs dabā izdzīvot nav spējīgs. "Viņš ir uzaudzis pie cilvēka. Viņš ir atvests kā mazulis, paņemts un audzināts mājas apstākļos. Bobijs dabā izdzīvot vairs nespētu, viņš ir pieradis pie cilvēku aprūpes," skaidroja Kinna.

"Lai viņu izkustinātu, mēs viņu dažkārt izceļam, aiznesam pie plunčāšanās vietas, lai viņš izpeldas. Lai pats saprot, ka aktīvi jākustas.

Pagaidām mēs viņu buhņījam visu laiku, lai viņš ēstu, kustētos," stāstīja speciālists.

Ik rudeni gan Līgatnes dabas takas, gan Rīgas Zooloģiskais dārzs saņem iedzīvotāju zvanus, ko iesākt ar dzīvniekiem, kuri pavasarī, būdami mazuļi, paņemti mājās, bet tagad cilvēki vairs netiek galā, jo mazais lapsēns vai stirnēns ir izaudzis un izrādījies ne pārāk mīļš mājdzīvnieks.

"Tas putns vai zvērs ir pieradis pie bļodiņas un barību meklē pie cilvēka," paskaidroja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Viņam nav respekta un distances no cilvēka.

Ja runā par stirnām, īpaši stirnu bukiem, tad šādi buki, kas pieradināti un palaisti, mēdz riesta periodā nākt virsū cilvēkiem, un tad var gadīties, ka labdarim ieliek ragus vēderā."

Gan Zooloģiskajā dārzā, gan Līgatnes dabas takās vietas ir tik, cik ir. Ar ļoti retiem izņēmumiem šādiem dzīvniekiem izdodas atrast jaunas mājvietas. Tāpēc eksperti aicina pavasarī dzīvnieku mazuļus neaiztikt un nenest mājās. Tas, ka blakus nemana mammu, nenozīmē, ka mazulis ir nonācis nelaimē.

"Dzīvnieki ļoti bieži savus mazuļus atstāj vienus uz kaut kādu laiku. Vai nu aiziet medīt, vai apgaitā," teica DAP speciālists Kinna. "Ļoti ātri pūčulēni pamet savu ligzdu. Dzīvojas pa zemi, kāpelē pa zariem. Mums liekas – mazs, spalvains, mīļš pūčulēns, kaut kas viņam noticis, izkritis no ligzdas... Tas ir normāli. Pūču mamma un paps viņus pieskata."

Dzīvniekiem vajag palīdzēt tikai tad, ja tie ir savainoti, ļoti novārguši, vai arī ir pilnīga pārliecība, ka to mamma gājusi bojā.

"Bet, to darot, obligāti ir jāsazinās ar veterinārārstu, ir jāsazinās ar speciālistiem. Ir jānoskaidro, ko dzīvnieks ēd, kas ir viņa pamatbarība. Audzināt pie sevis savvaļas dzīvnieku nedrīkst. Lai to darītu, ir vajadzīga speciāla atļauja," uzsvēra Kinna.

Konsultēties par to, kā un vai sniegt palīdzību savvaļas dzīvniekiem, var arī Dabas aizsardzības pārvaldē. Bet Līgatnes dabas taku darbinieki šobrīd cenšas Bobijam iemācīt pašam aplokā meklēt barību, grauzt koku mizas, nevis gaidīt baltmaizi no cilvēka rokām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti