2015. gada vasarā Ķoniņu atrada pamestu mežā un viņš nonāca Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles “Cīruļi” vadītāja Arņa Bergmaņa gādīgajās rokās. Divu gadu vecumā Ķoniņš tika iepazīstināts ar vilceni no Zviedrijas vārdā Alīze. Starp abiem izveidojās ļoti labas attiecības, kas ne vienmēr izdodas. Savvaļā vilku barā noteicējas ir mātītes, bet zoodārza teritorijā Ķoniņš ir galvenais un ļoti labi to arī demonstrē.
Ķoniņš ar Alīzi var lepoties, ka trīs gadu laikā viņiem ir nācis pasaulē 21 kucēns – katrā metienā septiņi. Līdz šim kucēni ir nonākuši arī Somijas, Igaunijas un Norvēģijas zooloģiskajos dārzos.
Seši no Ķoniņa mazuļiem ir nogādāti arī Francijas zoodārzā – divi no 2018. gada metiena, bet četri no 2019. gada metiena.
Kā stāstīja Bergmanis, Latvija piedalās Skandināvijas vilku vairošanas programmā, kas palīdz atjaunot Eiropas vilku ģenētisko fondu. “Mums aplokā ir palikuši vēl 11 vilki. Izskatās, ka pagājušā gada bērni visi septiņi brauks uz Beļģiju marta vidū. Tad te paliks Ķoniņš, Alīze un trīs vecākās meitas – tā būs pilnīgi normāla vilku grupa. Iespējams, ka Alīzei atkal būs bērni un trīs vecākās meitas varēs piedalīties jauno kucēnu audzināšanā.”
Runājot par vilku ikdienas dzīvi nebrīvē, jāteic, ka šiem dzīvniekiem dienas barības norma ir 2 kilogrami gaļas ar kaulu, bet ir arī bada dienas, jo dabā vilks katru dienu neēd.
Vilkam var būt 3–3,5 cm gari ilkņi, skriet tas var ar ātrumu 60–65km/h, bet barības meklējumos diennakts laikā var noiet 100 km. Pastāv uzskats, ka vilks var badoties 10 dienas.
Šobrīd vilkiem ir sācies kāzu laiks, lai jau maija vidū varētu dzimt mazuļi.
