Sadaļas Sadaļas

Kā atpazīt kļavu sulas tecināšanai bezlapu periodā?

Kļavu sulu laiks ir posmā, kad koki ir ziemas ģērbā – bez lapām. Latvijā lapu koki lapās tērpti ir tikai pusgadu, otra puse tiem jāpavada kailiem. Kā tagad – bezlapu periodā – atpazīt kļavu, no kuras tecināt saldo sulu?

Pirms mēģināt koku atpazīt, tas jāatrod. Ja neatceraties vietu, kur esat kļavu pamanījis un nešaubīgi pēc lapām atpazinis siltajā sezonā, meklējot to tagad, vērts paturēt prātā, ka savvaļā šis kokam īpaši tīk augt valgās, auglīgās mālainās augsnēs. Vienlīdz labi der gan saulainas, gan daļēji noēnotas vietas.

Latvijā ārpus kultūrvides mājo lielākoties parastā kļava (Acer platanoides).

Zīmīgi – kļavas nemēdz veidot tīraudzes.  Tāpēc tās jāmeklē piemistrojumā,

(starp citu sugu kokiem) lapu koku (pirmkārt, platlapju) un jauktos mežos, gravās, nogāzēs, tekošu ūdeņu krastos (stāvošu ūdenstilpju tuvumā gan nejūtas labi).

Augot kopā ar citu sugu kokiem, dzīves sākumā kļavas atpaliek no kaimiņu vairākuma attīstībā, tāpēc spiestas palikt audzes II stāvā. Retajai vēlāk izdodas panākt I stāvā nokļuvušos un turēties tiem līdzi. 

Savrupi (stādīti) koki atrodami apdzīvotās vietās un to tuvumā, tāpat viensētās (tostarp pamestās), bieži arī alejās.

Kļavu mūžs labvēlīgos apstākļos var ilgt 150 līdz 200 gadus. Bet ar dižu augstumu šie koki neizceļas – vien retajam tas sasniedz 30 metrus.  

Kļavas stumbrs

Mēģinot atpazīt bezlapainu kļavu starp citiem kokiem iztālēm, vērts paturēt prātā, ka kļavas stumbrs tiecas augt taisni, ka šis koks ir izteikti zarains, tā lielie zari – spēcīgi. Kļavas vainags veidojas plašs, ieapaļi cilindrisks, parasti ar vairākām galotnēm.                                            

Kļavas zari atiet no stumbra īpatnā platā leņķī (tas labi redzams jauniem kociņiem), turklāt, zariem ir pretējs atzaru sakārtojums (pārējiem mūsu kokaugiem, izņemot segliņu un irbeni, atzari sakārtoti pamīšus).  Kļavu jaunie zari gandrīz vienmēr tiecas augšup.

Kļavas miza

Pamēģiniet palauzt mazos zariņus! Kļavām tie samērā viegli lūst. Aplūkojiet zarus tuvumā! Jaunie dzinumi kļavai ir viegli sarkanbrūni vai zaļgani, nedaudz spīdīgi. Visu auksto sezonu ir redzami dzinumiem cieši piekļāvušies, olveidīgi, tumši sarkani pumpuri.

Pavisam jaunas kļavas grūti sajaukt ar citu sugu kokiem, jo vienīgi tām ir gaiši dzeltenbrūna (smilšu) mizas krāsa. Kokiem pieaugot, miza kļūst brūnganpelēka, rievota, bet veciem kokiem tā top ļoti tumša (pat pelēkmelna), izteikti krevaina.

Kāda jēga zināt jaunu koku mizas izskatu?!

No tām taču sulas netecināt! Ja izdevies atrast kādu jaunu vai pat tikai mazu kļavu, tas liecina, ka kaut kur relatīvi netālu vajadzētu augt arī lielākai (varbūt vecai) kļavai – „mātei”.

Ja tā nav nozāģēta, iespējams, atradīsiet.

Vērtējot pēc mizas, lielu kļavu var sajaukt ar osi, tāpēc jāatceras, ka osis spēj izaugt garāks, tam ir slaidāks vainags, ar galotnē vairāk koncentrētiem zariem.

Kļavas lapu klājiens

Ja neizdodas noteikt sugu, skatoties uz pašu koku, iesaku pavērties zem tā. Kļavas pakājē allaž atradīsiet šīs sugas nobirušo lapu klājienu, kas tur itin biezā slānī guļ kopš rudens. Vecās lapas ir tik izturīgas, ka bieži vien labi saglabājušās pat karājas, pieķērušās kāda kļavai tuvēja cita koka vai krūma zarā.

Jāpievērš uzmanība celmiem – kļavu celmi labi dzen atvases. Ja ir celmi, varbūt saglabājies kāds augošs koks.

Vērts pievērst uzmanību putniem! Ja koka vainagā rosās dzenis, mēģiniet noskaidrot, ko viņš tur dara. Varbūt dzer sulu? Dzeņiem garšo kļavu sula!

Kļavas pumpuri

Klajākās vietās pieaugušu kļavu tuvumā mēdz būt ieraugāmi arī šo koku dīgsti, tiesa, kad tie kļūst viegli pamanāmi, sulu tecināšanas laiks sen beidzies ... Bet informācija taču var noderēt nākamajā pavasarī!

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt