Kādreiz daudzu Latvijas ģimeņu grāmatplauktos bija Sarkanā grāmata, un cilvēki ļoti labi zināja, dodoties pļavā, kādus augus drīkst plūkt un kādus nedrīkst, un kādus dzīvniekus drīkst aiztikt un kādus nedrīkst.
Pēdējo reizi Sarkanā grāmata Latvijā izdota 1990.gadā – šobrīd tā kalpo tikai kā informatīvs, ilustratīvs materiāls, kam nav nekāda likuma spēka – pēc būtības Latvijā Sarkanā grāmata tādā izpratnē, kāda tā bija padomju laikos, vairs neeksistē.
"Šobrīd Ministru kabinets ir noteicis aizsargājamo augu un dzīvnieku sarakstu. Ir noteikumi, kas to nosaka, tur ir gan ķērpji, gan sēnes, gan ziedaugi, gan zīdītāji ietverti un tas ir tas, kam ir juridisks spēks, kam ir aizsardzība no valsts puses," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Līdz ar to Sarkano grāmatu šobrīd aizvieto Ministru kabineta noteikumi. Ar aizsargājamo sugu sarakstu var iepazīties, apmeklējot mājas lapu likumi.lv vai VARAM interneta vietni. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas – noteikumos bildes klāt sugām nav pievienotas, tās atsevišķi jāmeklē citos interneta resursos. Pēdējo reizi sugu saraksts noteikumos papildināts pirms desmit gadiem.
"Sarakstu pārskatīt vajadzētu, kad tiks veikta Latvijas sugu un biotopu kartēšana. Sākot no šā gada līdz 2020. gadam notiks inventarizācija visā Latvijā ar cerību, ka 2020.gadā mēs zināsim, cik sugu, cik biotopu ir sastopami visā Latvijā, un tad būtu nepieciešams pārskatīt sugu sarakstu, jo tad būs visa informācija par Latvijas teritoriju," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektores vietniece Gunta Gabrāne
DAP un VARAM neuzskata, ka mūsdienu modernajā laikmetā būtu nepieciešams atjaunot Sarkano grāmatu. Tiesa, tādās valstīs kā Krievija un Moldova Sarkanā grāmata joprojām pastāv. Ja kādreiz Latvijā, vācot Jāņu zāles, uz pļavu līdzi bija jāņem Sarkanā grāmata, tad tagad - mobilais telefons ar interneta pieslēgumu.
"Jāņu vainagu vācot, ir jāiet ar telefonu, un galvenais - ir jāatceras neplūkt orhidejas, ko nu jau Latvijā visi pazīst," piebilda Gabrāne.
Ministru kabineta noteikumos šobrīd iekļauti vairāki simti aizsargājamu sugu, kamēr vecajā Sarkanajā grāmatā to skaits bija krietni lielāks.
