Pie Jūrkalnes stāvkrasta 3 kilometru garumā bija izvietojušies sacensību dalībnieki, kuri vēlējās pierādīt savas prasmes makšķerēšanā. Izrādās, ka loms atkarīgs gan no vēja virziena un stipruma, gan no straumēm un citiem faktoriem.
"Kompanjons tepat blakus, viņam ir bedrīte. Viņam ir lielākas izredzes dabūt zivis," pastāstīja makšķernieks Dāvis. "Mums vairāk sēklis, viņiem bedrīte, līdz ar to tur tās zivis koncentrējas, zāle netiek klāt. Mēs visu laiku meklējam, meklējam tālumā, tuvumā, mēģinām atrast, kur tā zivs migrē, jo viņa nav uz vietas visu laiku, viņa mūk."
Savukārt Verners sacīja, ka no rīta veicās ļoti labi, bet vēlāk sākās straume un sanesa zāles. "Un tad cauri," viņš piebilda.
Oskars lēš, ka, visticamāk, vajadzēja pagādāt stiprākus makšķerkātus un lielākus svinus, lai ēsmu var iemest tālu pāri zālei.
Visi aptaujātie makšķernieki stāstīja, ka šis ir viņu hobijs jau gadiem ilgi un citu brīvā laika pavadīšanas veidu viņi nevar iedomāties. Makšķerēts tiek gan ezeros un upēs, gan jūrā. Iecienīti ir arī pasākumi, kur var tikties ar domubiedriem un mēroties spēkiem.
"Nav jau svarīgākais uzvarēt, svarīgākais ir pārbaudīt sevi, svarīgākais ir pierādīt sev, ka vari konkurēt šādā kolektīvā," teica Oskars. "Ir prieks atrasties šeit, ir prieks atrasties dabā, paņemt rokā makšķerkātu un kaut ko izdarīt."
Katrs makšķernieks arī atceras savu varenāko lomu, ko izdevies noķert. Dažiem tas bijis viens no pēdējiem, bet citiem – saglabājies atmiņā kopš bērnības.
Juris Aigars ar spiningu Svētes upē pie Jelgavas noķēris deviņu kilogramu līdaku, bet Dāvim šovasar ūdenskrātuvē pie Rīgas HES lomā pirmoreiz ticis zutis.
Spītējot ne pārāk labvēlīgajiem laika apstākļiem, pirmo vietu sacensībās Jūrkalnē izcīnīja komanda no Lietuvas, kuras loms bija vairāk nekā 10 kilogrami. Tomēr šogad makšķerniekiem veicās labāk nekā pērn, kad pirmā vieta tika piešķirta par nepilniem četriem kilogramiem zivju. Nākamreiz makšķernieki mērosies spēkiem 2. novembrī Kolkā.
