Sezonas laikā jūras ērgļu pāra Lubānas un Sartasa gaitas piesaistīja vairāk nekā 300 000 apmeklētāju interesi. Tā kā šie putni ir tramīgi, kamera ļāva pētniekiem iepazīt jaunus to barošanās un uzvedības paradumus, netraucējot ligzdošanu.
"Vismazāk viņus vajadzētu traucēt šajā ligzdošanas periodā, kas ir, sākot no februāra līdz pat jūnijam, praktiski līdz jūlijam, jo tad viņiem ir perēšana un tikko izšķīlušies mazuļi," saka Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts inspektors Dagnis Vasiļevskis.
"Tad viņu nevajadzētu traucēt un tuvumā doties klāt ligzdai, jo viņš, sadzirdot lieko troksni, viņš momentāni ir spārnos, un atdziest vai nu izperētās olas, vai šie te tikko izšķīlušies mazuļi aiziet bojā," teica Vasiļevskis.
"Mēs redzējām dažādas interesantas nianses - kā ērgļu mamma atnes, piemēram, uz ligzdu zivi, kurai vēderā ir lenteņi, viņa tos lenteņus izvelk no zivs ārā, noliek malā un bērniem tālāk baro to zivi jau bez lenteņiem," par redzēto stāsta Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze.
Lubāna mitrājā ligzdo aptuveni 10 pāru jeb viena ceturtdaļa no Latvijas jūras ērgļu populācijas. Speciāla, ar saules baterijām aprīkota kamera ligzdas tuvumā tika uzstādīta jau trešo gadu, taču šī ir pirmā sezona, kad putni tiešām izvēlējušies tajā apmesties un perēt mazuļus. "Šodien mēs sistēmu demontējām, jo ligzdošanas sezona un līdz ar to arī kameras sezona ir beigusies, mēs visus dzelžus no meža vācam ārā. (..) Šīs kameras ir salīdzinoši komplicētas, mēs viņas būvējam ļoti nomaļās vietās, kur nav piekļuves elektrībai, piekļuves internetam, tātad viņas ir pilnībā autonomas," saka Ķuze.
Kamera tika paslēpta aptuveni 10 metru attālumā no ligzdas esošajā eglē. Starp aizkustinošākajiem brīžiem bija abu jūras ērgļu mazuļu izšķilšanās un uzaugšana, ko ar aizrautību portālā dabasdati.lv vēroja dabas draugi gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Šis ērgļu pāris mūs ilgu laiku turēja neziņā un olas izdēja tikai marta beigās, jo mēs jau bijām paspējuši arī šo sezonu norakstīt; (..) viens tika nosaukts par Mākonīti, ja nemaldos, otrs par Puķīti, šie vārdi sagādāja problēmas ārzemju forumu lietotājiem, jo viņiem vajadzēja laiku, kamēr viņi varēja pareizi tos vārdus uzrakstīt," norāda Ķuze.
Šobrīd abi jaunie ērglēni jau atstājuši ligzdu, lai uzsāktu pastāvīgu dzīvi un dotos rudens klejojumos, kas var aizvest līdz pat Francijai vai Ungārijai. Pētnieki cer, ka uzsākto projektu izdosies turpināt, iepazīstinot interesentus arī ar citu Latvijas plēsīgo putnu dzīvi. "Abi divi mazuļi tika apgredzenoti un es tiešām ceru, ka mūsu ceļi vēl kādreiz krustosies un mēs viņus vēl kādreiz satiksim," cerību izsaka Ķuze.
