Jūras ērglis Durberts sasniedz trīs nedēļu vecumu, melno stārķu ligzdā gaida brīnumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Durberts - jūras ērgļu mazulis - 7.maijā atzīmē trīs nedēļas kopš izšķilšanās Durbes un Roberta ģimenē, kura savu pēcnācēju aprūpē Durbes pusē esošajā ligzdā, kas aprīkota ar "Dabasdati.lv" tiešsaistes kameru. Tikmēr Zemgalē, citā ligzdā tuvojas mirklis, kad vajadzētu izšķilties melno stārķu mazuļiem. Savukārt vistu vanaga mātīte ligzdu Rīgas mežā pametusi.

Cilvēka dabā vienmēr ir bijis interesēties par citu cilvēku dzīvi, lūkoties, kā klājas kaimiņam, vai, iespējams, gadiem ilgi skatīties vienu seriālu. Latviju šogad ir skārusi kāda jauna atkarība – putnu vērošana tiešsaistes kamerās. Iespējams, ka kāds izliksies nezinošs vai klusībā pasmaidīs, negribēdams atdzīties, ka slepus savā darba vietā arī seko melno stārķu, mazo ērgļu, pūces vai jūras ērgļu dzīvei interneta kamerās.

"Mums darba telpā ir liels ekrāns, kurā rāda dažādas noderīgas lietas un dažas no tām, kas šajā ciklā rādās, ir skati no vebkamerām, mūsuprāt, lieliska lieta, kā sēžot cauru dienu birojā, piektajā stāvā, birojā ar ne tik labu gaisu – skatīties, kas notiek ārā, dabā.

Kad izšķiļas ērglim bērns vai kāds viņu apdraud, vai atnes jaunu barības porciju, tad mēs pārrunājam," stāsta karšu izdevniecības "Jāņa sēta" pārstāvis Mareks Kilups.

"Mēs atnākam ar tējas krūzēm, kad negribas strādāt, tad ir tāda maza atslodzīte, mēs sekojam līdzi. Ļoti gaidījām pirmo ērglīti, bet man pašai vislabāk patīk pūcīte – viņa tāda maza, apaļa…es ļoti gaidu pūcēnus. Tev Visvaldi? – Mums bija liels uztraukums, vai tā vārna ir olu sabojājusi un milzīgs prieks, ka viss izdevās. Un vēl man prieks, ka es aizbraucu mājās, uzliku bērniem un viņiem arī ļoti patika," pastāstīja Gunita un Visvaldis.

Jūras ērgļu mamma Durbe ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens, kas norāda, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Igauņu purnu vērotāji  ziņo, ka Durbe ir gredzenota pirms 16 gadiem 18. jūnijā Sāremā. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme gan nav zināma, jo putns nav gredzenots.

Ar kameru palīdzību katru dienu var izsekot putnu ēdienkartei un vērot, kā vecāki baro maziņo. Par to priecājās arī mazais Daniels, komentējot, ko ēd jūras ērgļa mazulis: "Zivis un gaļu, un maitu". Ērglēns dzima 15.aprīlī un 7.maijā sasniedzis trīs nedēļu vecumu.

Kamerā vērojamā jūras ērgļu  ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014.gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda. 2015.gadā ērgļu pāris nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Kopš dienas, kad kamera tikai atklāta plašākai sabiedrībai, to vēro daudzi. "Vienu brīdi tajā ligzdā nekā nebija, bet tad parādījās divas līdakas, kāds tās bija atnesis. To mēs neattinām un nesameklējām. Ļoti interesanti, katrā ziņā tas ir kas tāds, kas nav bijis agrāk," piebilst Visvaldis.

"Tā ir ļoti jauka "slimība", mums prieks, ka tā izplatās. Šo "slimību" mēs cilvēkiem sākām pielaist pirms četriem gadiem.

Šī projekta ietvaros mēs divus gadus likām kameras pie jūra ērgļu un zivju ērgļu ligzdām. Es domāju, ka tehniski ar katru gadu esam progresējuši, un šogad mums projekts ar jūras ērgli un melno stārķi ir līdz šim nebijušā augstā līmenī," raidījumam "Vides fakti" stāsta ornitologs Jānis Ķuze.

Kādu brīdi dabas vērotāju forumus pāršalc priecīga ziņa, citu brīdi – dusmas un šausmu pilni saucieni. "Vārna apēda jūras ērglim vienu olu…" atceras mazais Daniels. Neskatoties uz to, ka negantā vārna marta beigās sabojāja jūras ērgļu pāra olas, no vienas tomēr izšķīlies mazulītis, kurš nu jau ir paaudzies un vairs negrib sildīties zem vecāku spārniem. 

"Forumos ir lieliska iespēja dalīties savos jautājumos, dzirdēt citu ligzdu vērotāju viedokli. Mēs runājam ne tikai par forumu "dabasdati.lv", kur cilvēki raksta savus novērojumus, bet dzīvāks ir forums angļu valodā, kur cilvēki darbojas no visas pasaules, no ļoti dažādām valstīm," piebilst ornitologs Jānis Ķuze.

Otra, tikpat populāra ligzda Zemgalē pieder melnajiem stārķiem – Zīlei un Ozolam. Taču, tā kā ne pagājušajā gadā ligzdojošie putni, ne šā gada iemītnieki nav gredzenoti, nevar droši apgalvot, ka tie ir tie paši putni, kas ligzdoja pērn. Pēc negadījuma, kad jūras ērglis izpostīja pusi no melnā stārķa četrām olām, daudzi ir satraukušies par atlikušo perējumu. Ja pavisam drīz - sākot no 9.maija, gaidāma melno stārķēnu šķilšanās.

Bēdīga ziņa sasniegusi vistu vanagu Margo un Mistera X ligzdas vērotājus. Iespējams, ka tēviņš bija pārāk jauns un nepieredzējis, tāpēc mātītei pašai bija jāmeklē barība un ilgstoši jāatstāj ligzda. Pēc vairākām dienām viņa saprata, ka perējums ir sabojāts un ligzdu pameta. Foruma komentētāji novērojuši, ka savu darbiņu pamestajā ligzdā pastrādājusi arī vārna.

"Šīs kameras daudziem cilvēkiem citās valstīs ir pirmā saikne ar Latviju," raidījumam "Vides fakti" sacīja ornitologs Jānis Ķuze. Saslimstot ar putnu vērošanas atkarību, cilvēki uzzina vairāk par putnu ligzdošanas ciklu, iepazīst to ēdienkarti un barošanās rituālu, kā arī vairāk izprot likumsakarības dabā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti