Novembrī pirmizrādi piedzīvoja režisores Rozes Stiebras animācijas filma “Saule brauca debesīs”. Tas bija īpašs brīdis arī Jurim – viņš kopā ar “Jauno Jāņu orķestri” ierakstījuši filmas skaņu celiņu, kura tapšana ansamblim ir vēl nebijusi pieredze.
Trīs gadu laikā, veidojot filmu, Jurim atklājumu netrūka. Par mūzikas instrumentiem tika izmantots viss, kas rada skaņu – grāmatas, radiatori un pavisam parasti sadzīves priekšmeti.
“Viens no svarīgākajiem instrumentiem filmā ir mans drēbju skapis, kurš bija gan bungas, gan basi, dažādi, liekot iekšā drēbes, ņemot ārā, dabū dažādas skaņas,” atklāj Kaukulis.
Animācijas filmas iedvesmots Juris “Jauno Jāņu orķestrim” paralēli sarakstīja albumu “Ieviņa”, kas iznāca aprīlī. Varētu domāt, ka lielākais kritiķis bija sieva, grupas biedri vai producents. Muļķības! Pirmais vārds tika Balduram!
“Viņš visu ir dzirdējis, viņš ir dzirdējis visus mēģinājumus un noklausījies visu “Ieviņas” plati, pirms kāds, pat Aija viņu nav dzirdējusi, Baldurs ir pirmais klausītājs, jo viņš vienmēr sēž pie manis, kad es spēlēju,” stāsta Kaukulis.
Balduru “Ķepa uz sirds” satika pagājušā gada ziemā, kad kucēnam bija pirmā skolas diena pie kinologa. Ko Baldurs pa šo laiku iemācījies?
“Kad es eju viens pats, tad mums ir sava sapratne, jo es sarunājos gan ar komandām, gan svilpieniem, viņam ir trīs svilpieni, kurus viņš visus saprot, kas ir jādara, es tā esmu iemācījis viņam, un viņš ļoti labi reaģē! Jā, viņš ir gudrs suns, gudrs un ļoti, ļoti draudzīgs,” stāsta Kaukulis.
Baldurs prot ne tikai dziedāt. Viņš filmējies arī klipā, kur pierādīja ne tikai savu pacietību, bet kārtējo reizi apliecināja – ar vilka pārgalvību mēroties nevar.
“Mēs filmējām uz tādas klints, un upes otrā pusē pēkšņi parādījās tāds dalmāciešu sunītis, un tad šis te aktieris pameta filmēšanas laukumu kā bulta, pārpeldēja upi un pazuda mūsu redzeslokam, tad bija jābrauc skatīties.. Jo viņam ļoti patīk satikt savus šņukuru un ausu brāļus, jā,” atzīst Kaukulis.
Atšķirībā no divpadsmit gadus vecās šinšilas Jāņa, kurš sagrauza saimnieka mīļāko ģitāru, suns instrumentus neaiztiek - viņa zobos tikušas tikai pāris austiņas, dīvāns un fotoaparāts. Pati lielākā laime nav sastrādāt nedarbus – bet gan būt kopā ar savējiem.
“Ja mēs ģimene kopā muzicējam šeit, mēs tā tad uz aplīti te nosēžamies, spēlējam, tad viņš nosēžas pa vidu un dzied,” atklāj Kaukulis. “Sevišķi, kad dēls spēlē vijoli tad tā, ka mums ir vijoles skaņas un blakus mums ir nosēdies viens vaaauūuuuu-ūuuuu un brīžiem liekas, ka viņš trāpa tonī.”
Tuvojoties jaunajam gadam, jāsāk domāt par apņemšanos. Arī Juris savam draugam izteiks solījumu: “Mēs bieži vien dodamies pa mežu, es pa mežu un Baldurs skrien līdzi, un tas ir labākais biedrs, ar ko kopā skriet, viņš nekad mani nepamet vienu, viņš vienmēr kādu 10 metru rādiusā skrien kopā ar mani. Nākamajā gadā, Baldur, es tev apsolu, ka skrējieni pa mežu būs nevis divreiz nedēļā, bet četrreiz!”
