Visvairāk konfiscēto Jorkšīras terjeru, kurus interesentiem vēl ir iespēja iegādāties, šobrīd atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes mazo dzīvnieku patversmē Jelgavā. Tie ir astoņi suņi ar stabilu veselības stāvokli, tomēr mājas dzīvniekiem atrast ir grūti. Tā kā dzīvnieki auga un vairojās savā vaļā, potenciālajiem saimniekiem jāizvērtē prasmes tos audzināt turpmāk, stāsta patversmes vadītāja Unda Ģēģere:
„Šobrīd viņus varētu uzskatīt par bezšķirnes jorkšīras terjera tipa suņiem, jo nav cilts izcelšanās apliecības. Tas vienu daļu atbaida. Protams, jāņem vērā, ka sunīši auguši... sauksim tos par interesantiem apstākļiem. Daudzas lietas, ko normāli mājās viņiem iemāca, kas attiecas vairāk uz higiēnas normām, uz nokārtošanos, tā viņiem ir tāda sveša pasaule. Un tur būtu labs laiks [vajadzīgs], lai varētu iemācīt viņus visu pareizi darīt.”
Potenciālie saimnieki bija neizpratnē, kāpēc par bezsaimnieka dzīvniekiem jāmaksā. Nodrošinājuma valsts aģentūra skaidro, ka tālāku rīcību ar konfiscētu mantu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Aģentūra dzīvniekus nodod glabāšanā sadarbības patversmēm, vērtētājs nosaka to cenu un tad piedāvā iegādāties jauniem saimniekiem. Pirmās tos iegādāties varēja pašas patversmes, turpina Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Inga Melece:
„Jāsaka gan, ka tikai uz dzīvniekiem ir šāds izņēmums, ka tā persona, kura nodrošina šī dzīvnieka glabāšanu, kā pirmā var pieteikties un iegādāties dzīvnieku par to cenu, kādu noteicis vērtētājs, jo tomēr glabātājs ir nodrošinājis aprūpi tiem dzīvniekiem. Dzīvniekus, kas uzturējās Juglas dzīvnieku patversmē un „Mežavairogos”, piekrita iegādāties pašas patversmes par to cenu, kādu bija noteicis vērtētājs.”
Pēc dzīvnieku iegādes patversmes pašas noteica, kā jaunie saimnieki var dzīvniekus adoptēt. Visi “Mežavairogu” uzņemtie suņi mājas jau atraduši. No tiem piecpadsmit, ko uzņēma “Labās mājas”, patversmē palikuši divi. Mazo dzīvnieku patversmes budžets neatļauj suņus iegādāties, tāpēc to adopciju organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra.
„Par cik mēs esam valsts iestāde, tad īsti mēs neuzskatām, ka mūsu mērķis būtu iegādāties suņus. Mums viņi ir novērtēti kaut kur uz 70 eiro katrs, un kopā tas sastāda zināmu summu. Teiksim, viņi ir patversmē, kas tiek uzturēta no ziedojumiem, budžets veidojas savādāk, mēs savukārt sniedzam patversmes pakalpojumus kā valsts iestāde, tā kā mums nav brīvu līdzekļu, lai iegādātos vienus vai otrus suņus,” saka Ģēģere.
Iespējams, tieši sarežģītie adopcijas noteikumi ir iemesls, kāpēc tikai divi suņi šajā laikā varējuši atrast mājas.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Sarmīte Eisaka atzīst, ka šis bijis pirmais gadījums ar tik lielu konfiscēto dzīvnieku skaitu. Tāpēc notikums izpelnījies tik lielu sabiedrības interesi. Diemžēl gadījumi, kad konfiscē lielu dzīvnieku skaitu, pieaug. Pirms apmēram nedēļas dienests konfiscējis apmēram 40 nekontrolēti savairotus suņus Jaunpilī.
„Tur ir kundze cienījamos gados, bet suņi ļoti labā miesas stāvoklī, suņi bija pabaroti, taču arī bija šī savstarpējā nekontrolētā vairošanās. Un kādos apstākļos faktiski pati kundze dzīvoja. Tie ir īpaši gadījumi. Kamēr nu es strādāju - un es pietiekami ilgi strādāju -, tas ir tāds lielākais gadījums, šis ir otrais, jorkšīrieši bija pirmais,” stāsta Eisaka.
Nodrošinājuma valsts aģentūra jau divreiz mēģinājusi izsolīt Jelgavā mītošos Jorkšīras terjerus. Tā kā visi dzīvnieki vēl mājas nav atraduši, interesenti tiem atkal varēs pieteikties pēc Jaunā gada.
