Jelgavas pievārtes mazdārziņu saimniekiem šovasar ik rīts sākas ar rūpīgu sava dārziņa apsekošanu, lai pēc iespējas ātrāk salasītu kailgliemežus, kas gluži kā nelūgti viesi ir varen ēdelīgi un projām iet negrasās.
Mazdārziņa saimniece Irina Belkina stāsta, ka dienā, kad spīd saule, kailgliemeži “nelien ārā, bet vakarā.... vīrs jau sesto divlitru pudeli ar kailgliemežiem aizveda izmest”.
Spānijas kailgliemeži šajā vasarnīcu rajonā esot parādījušies pirms aptuveni trīs gadiem, bet tik daudz kā šogad vēl nekad neesot bijis. Sagrauzts ir teju viss. Gandrīz pavisam bez lapām palikuši puķkāposti, bietes, pupiņas, kartupeļi un pat puķes.
“Olu čaumalas, sāli, pelnus - visu esam izmēģinājuši, bet nekas nelīdz. Visu apēd pēc kārtas,” saka dārziņa īpašniece Irina.
“Līdz tomātiem vēl nav tikuši, bet laikam viņiem vēl te pietiek ko ēst. Ogas apēd, visu... Nu nav vairs nekādas dzīves. Lūdzu, palīdziet!” izmisumu neslēpj Irina.
Irina domā, ka Spānijas kailgliemeži mazdārziņos ievesti ar košumkrūmu stādiem.
Tam piekrīt arī Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, kurš telefonsarunā stāsta, ka pirmoreiz šos gliemežus redzējis Botāniskajā dārzā Lietuvā, bet tagad tie esot jau gandrīz visos Latvijas reģionos.
“Zinot tos apjomus, kādos var savairoties Spānijas kailgliemeži un kādos apjomos esmu redzējis Rietumeiropā, ir ļoti lielas bažas, ka viņš varētu daudz skādes nodarīt dabai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņam īsti nav dabīgo ienaidnieku,” saka Svilāns.
Augu aizsardzības dienestā skaidro, ka nelielos daudzumos efektīvākā cīņa ir mehāniskā iznīcināšana, bet esot pieejami arī divu veidu preparāti. Turklāt dārzs jāatbrīvo no gružu un komposta kaudzēm un augsne pēc iespējas biežāk jārušina. Spānijas kailgliemeži dzīvo vienu gadu un rudenī vienā dējumā sadēj līdz 400 olām, kas izšķiļas apmēram piecu nedēļu laikā.
