Pils dīķis ir viena no ūdenstilpnēm Jēkabpilī, kas atrodas pilsētas teritorijā un priecē ar skaistiem dabas skatiem gan ziemā, gan vasarā. Nesen vietējie iedzīvotāji pamanījuši, ka dīķī ieviesušies bebri. Ir koki, kam nograuzta miza, bet ir arī tādi koki, kam nodarīti lielāki bojājumi. Jēkabpils pilsētas domes Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs informē, ka tas nav pirmais gadījums, kad Jēkabpils teritorijā uzdarbojas bebri.
"Donaviņas upē augšpus dzelzceļa uzbēruma bija bebru būves. Tā nav tāda parādība, kas Jēkabpilī būtu jauna. Tāpat arī bija bebru alu rakumi Krustpils saliņas krastā."
Bebru populācija Latvijā ir stabila, un tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā, tomēr pilsētas teritorijā medības nav atļautas, tādēļ Jēkabpils pilsētas pašvaldībai jādomā citi veidi, kā risināt situāciju. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieks Jēkabs Dzenis skaidro, ka ir vairāki veidi, kā cīnīties ar Latvijas Gada dzīvnieku – bebru.
“Risinājums ir likt stieples, žogus apkārt kokiem, lai bebrs nevarētu piekļūt un nevarētu viņus nogāzt, kā tas tiek, piemēram, Rīgas pilsētā darīts.”
“Ja ir zināma aizsprosta vieta, tad arī to var jaukt.”
Tieši bebru veidoto būvju jaukšanu un bebru alu nosprostošanu ir izvēlējusies Jēkabpils pilsētas pašvaldība, jo tas ir paņēmiens, kas vietvarā izmantots jau agrāk. Pašvaldības pārstāvis Raits Sirmovičs stāsta, ka rezultāti bijuši pozitīvi.
“Krustpils saliņā alu ieejas mēģinājām aizbērt, it kā vairāk nav manīti. Grūti pateikt, jāskatās. Kas attiecas uz Donaviņas upi, tad viņi pārvācās uz citu vietu. Tiklīdz konstatēsim, kurā vietā tas ir Pils rajonā, tad droši vien tādus pasākumus vajadzēs veikt.”
Eirāzijas bebri rada postījumus arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā un Ventspilī, bet visbiežāk tie sagādā galvassāpes daudziem iedzīvotājiem lauku teritorijās. Bet kādēļ Latvijas 2020.gada dzīvnieks nodara tik daudz posta? Eirāzijas bebra raksturīgākā pazīme ir zobi, kas aug visu mūžu un graužot uzasinās, turklāt, sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens. Nirstot bebrs spēj aizvērt nāsis un ausis. Bebra barība ir ūdens un piekrastes augi, bet ziemā arī koku miza un zari. Zivis šie grauzēji neēd. Jāpiebilst, ka bebra gadā Latvijas Dabas muzejā notiks vairāki šim dzīvniekam veltīti pasākumi, pirmais no tiem būs Ģimeņu diena 25. janvārī.
