Jauns virtuālais «realitātes šovs» - putnumīļi seko melno stārķu ceļojumam uz Āfriku

Sācies jauns "realitātes šovs" melno stārķu zinātniskajā izpētē. Ar raidītājiem aprīkotas piecas melno stārķu meitenes otro nedēļu turpina ceļu uz ziemošanas vietām, kurām interesenti seko līdzi virtuāli, kamēr ornitologs Māris Strazds putnu ceļam pa pēdām devies automašīnā, cerot iegūt vērtīgu informāciju par aizsargājamo putnu sugu.

Jūlija izskaņā ar raidītājiem ornitologi piecās dažādās Latvijas vietās aprīkoja stārķu meitenes, kuras "goris.lv" balsojumā ieguva vārdus Upene (Jaunjelgava), Feja (Kārsava), Meija (Talsi), Sarma (Vecumnieki) un Ausma (Nereta). Upene ir melno stārķu meitene, kuru tūkstošiem cilvēku vēl nesen vēroja tiešsaistes kamerā, kuru īpašā projektā piedāvāja "Dabasdati.lv".

Ar raidītājiem nav aprīkots neviens melno stārķu jauneklis, jo, kā ziņots, tieši mātītes ir apdraudētas, jo attiecība pret tēviņiem ir biedējoša - viens pret četri, lai gan abu dzimumu īpatsvars izšķīlušos cālēnu vidū ir vienlīdzīgs.

Lai arī masveidīga gājputnu migrēšana notiek septembrī un oktobrī, pirmajās divās nedēļās melno stārķu meitenes jau paspējušas apceļot vairākas valstis un nokļūt Centrāleiropā.

Vien jūlija beigās savus pirmos izmēģinājuma lidojumus uzsākusī Upene, šobrīd atrodas jau Čehijā, pirms tam šķērsojot Lietuvu un Poliju, paspējot satraukt daudzu prātus, vai melnā stārķene dosies uz Tatriem, taču tika pārlidota Aušvices koncentrācijas nometne. Savukārt pērnā projekta dalībniece Kate devusies Moldovas virzienā.

Interesanti, ka pirmajās septiņās dienās Upene nolidojusi jau vairāk nekā 800 kilometrus. Un zināms, ka raidītāji neatspoguļo pilnu informāciju par lidojumu - tas var izrādīties krietni garāks.

Meija no Talsiem, izmetusi loku pa Lietuvu, atgriezās Rojupes krastos.

Viņa 10 dienās nolidojusi aptuveni 400 kilometrus un atgriezusies 10 kilometru attālumā no savas ligzdas.

Vecumnieku meitene Sarma atrodas netālajā Rundālē, kamēr Kārsavas Feja šķērsojusi Austrumprūsiju (Kaļiņingradas apgabals) un turpina lidot uz dienvidiem. Austrumprūsija Latvijas janajām stārķenēm bijusi liktenīga. Tā 2013.gadā tur palika Dace, kuru visticamāk apstādināja jūras ērglis, kamēr Ullu 2014.gadā naktsguļas vietā apēda lapsa.

Sestdienā, 15.augustā 70. dzīves dienu svin Zuze un turpinās sēdēt savā ligzdā līdz sasniegs 73-83 dienu vecumu. Ornitologi nobažījušies arī par citām jaunajām stārķenēm, piemēram, 7.augustā gredzenotā ligzdu varētu atstāt tikai ap 20.septembri, bet ir zināms, ka pieaugušie putni, kuri zina, gan kurp, gan cik ilgi jālido, ceļā dodas ap augusta vidu, par nelielajām izredzēm izdzīvot vēsta "goris.lv".

Šī gada ligzdošanas sezona bijusi ar lielām nobīdēm - citas ligzdas normālas, citas ļoti vēlas. Mazuļu skaits sekmīgā ligzdā ir sliktākais no pēdējiem četriem gadiem, taču tas nav pats sliktākais salīdzinot ar visām novērotajām sezonām.

Šogad ir apgredzenoti 140 stārķēni, kas ir lielākais, jebkad vienā gadā Latvijā apgredzenotais skaits, un no jauna ir izdevies nolasīt gredzenus vēl trim pieaugušajiem putniem – diviem ligzdās, vienam ārpus tās, bet, diemžēl visi šie putni ir tēviņi. Divi četrgadīgi, viens septiņgadīgs.

Piecas projektā iesaistītās meitenes, dodoties uz ziemošanas vietām Etiopijā, lidojot uzlādē ar saules baterijām aprīkotos raidītājus. Tie katru dienu vienā laikā nosūta mobilo sakaru sms signālu un svarīgi, lai tajā laikā putns atrastos operatora pārklājumā zonā. Tad tas tiek nosūtīts uz "Movebank" datu koordinācijas tālruni, no turienes nonāk datu bāzē un “kļūst redzams”. Ja tajā brīdī nav pārklājuma zonas, tad iztrūkst arī svarīgā informācija par putna atrašānās vietu. Ornitologs Māris Strazds mēģina nokļūtu tiešā putna tuvumā, jo viena kilometra radiusā iespējams no raidītāja lejuplādēt pilnu lidojuma informāciju.

"Vēl pirms aptuveni 25 gadiem melnais stārķis bija viena no sliktāk zināmajām sugām un pat nozīmīgākajā monogrāfijā par Eiropas putniem visa informācija par to bija tika sešas lapas. Vairums zināšanu ir nācis klāt pēdējos 25 gados," par Latvijā strauji izmirstošajiem putniem stāsta ornitologs Māris Strazds.

Šīs aizsargājamās putnu sugas galvenais speciālists arī norāda, ka stārķi, gāju ceļiem satuvojoties, ceļo grupās. Ja lidošanas koridors ir šaurs un to jāšķērso lielam skaitam putnu īsā laikā, tad "ne jau tur kāds laiž cauri pa vienam, kā olimpiskajās spēlēs ar individuālu startu. Izraēlā, kur ir lielākais tāda veida tranzītpunkts, vispār ir nevis grupas, bet milzīgi bari, ja skatās tikai uz skaitļiem. Tūkstoši putnu vienlaikus. Tikai atšķirībā no ceļojoša bara, kas lido kopā, tur tas bars ir tāds pat kā Rīgas Centrāltirgu vai citā līdzīgā vietā. Visi tur ir tādēļ, ka tur ir laba vieta, lai iegūtu pārtiku, taču katram ir savs ierašanās un prom došanās "plāns". Loģiski arī tas, ka masu caurlidošanas brīžos - satrēgumdienās, katru rītu startē simti vai tūkstoši vienlaikus - tāpat, kā katru rītu vanšu tilts ir vienlaikus pilns ar mašīnām, kas katra brauc kaut kur citur. Ja uz vanšu tilta ir mašīnu bars, tad vietumis melnie stārķi arī ceļo baros...

Turklāt, es netaisos apgalvot, ka arī vienas ligzdas putni kādu gabalu vai pat ilgi nevarētu lidot kopā, tikai tādu gadījumu, ja arī ir, tad ļoti maz. Konkrētu piemēru, kas liecina par pretējo, ir daudz."

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti