Dienas ziņas

Liepājā ražo militārām vajadzībām domātus elektroskrejriteņus

Dienas ziņas

Muzejam uzdāvina 1938. gada koru karos izcīnītu kausu

Invazīvais augs – krokainā roze

Jaunķemeros izravē savulaik kāpu nostiprināšanai ievesto invazīvo krokaino rozi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jaunķemeru pludmalē notikusi talka, kuras dalībniekiem bija jāizrok un jāizravē tur augošā krokainā roze. Pagājušā gadsimta vidū krāšņā roze ievesta Latvijā, lai nostiprinātu kāpas. Taču tagad eksperti to atzinuši par invazīvo augu, kura izplatība jāierobežo, lai dotu vietu vietējām graudzālēm.

Saņēmuši lāpstas un darba cimdus, ap divdesmit aktīvistu devās uz Jaunķemeru pludmali, lai veiktu ko pavisam neierastu – iznīcinātu krokainās rozes, kuru latīniskais nosaukums ir "Rosa rugosa".

Krokainās rozes kāpu zonā ieņēmušas vietu starp kārkliem un priedēm. Talkas dalībnieku uzdevums bija izrakt rozes un rūpīgi izravēt visu garo sakni, lai tā nespētu tālāk vairoties.

"Mēs tiešām brīnāmies, cik ellišķīga ir tā rozīte. Tā skaistā puķīte. Tik sarežģīts tas sakņu tīklojums ir. Tad, kad liekas, ka visu jau esi izracis, viss ir kārtībā, izrādās, ka tur vēl viena saknīte uz citu pusi aiziet," pastāstīja talkas dalībniece Antra.

Krokainās rozes, kuras bieži mēdzam dēvēt arī par mežrozītēm, no citām šīs sugas rozēm atšķir īpaši biezas lapas. To ziedēšanas laiks ir garš, un neviens vien talcinieks ir priecājies par to krāšņajiem ziediem, bet bērni labprāt nogaršo arī vitamīniem bagātos augļus

"Mēs ļoti skatāmies, lai tas dabīgais būtu. Un tad man bija tāds pārsteigums: tiešām mežrozīte ir tā, no kuras jātiek vaļā? Vaivaru simbols, man tā pat likās. Nu ir žēl, bet šodien citādāku skatījumu iedod uz tām lietām, ka katram sava vieta, un tai šeit nav vietas," pastāstīja talkas dalībniece Ieva.

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) skaidroja, ka rozes dzimtene ir Tālie Austrumi, bet Latvijā tā ievesta pagājušā gadsimta vidū, lai nostiprinātu kāpas.

"Ir laiki mainījušies. Mums vairs nav ceļojošo kāpu. Mums ir diezgan apmežotas kāpas.

Un tie krasta erozijas procesi, kur kaut kas skalojas, ir zināmi. Ir zināmi arī procesi, kur veidojas akumulācijas zonas smiltīm, un tur ar tām rozēm vairs neko nevar ne līdzēt, ne noturēt," skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Krokainā roze spēj vairoties gan ar saknēm, gan sēklām, un to izplatību palielina arī putni. Pašreiz tā jau veido monolītas audzes, kas apdraud dabīgās ekosistēmas.

"Ja runājam par Jaunķemeru pludmali, kur tās dabas vērtības nav tik izteiktas, tad mūsu galvenais mērķis ir mazināt ietekmi uz rekreāciju, lai paplašinātu cilvēkam pieejamās platības," pastāstīja Ķemeru Nacionālā parka pārstāvis Jānis Šlūke.

Rožu vietā stādīt neko nevajadzēšot,

atbrīvoto vietu ieņemšot vietējās graudzāles un ķērpji.

Krokainā roze sastopama arī citviet Latvijā, īpaši seno muižu parkos. Kā norādīja DAP, visur to iznīcināt nevajadzētu, bet noteikti vajadzētu ierobežot. Pašreiz krokainā roze visvairāk esot izplatījusies Papes dabas parkā un Ķemeru Nacionālajā parkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti