Jaunie noteikumi ļaus Ventā arī rudens pirmsnārsta laikā noķert kādu lasi

Izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz, ka zvejas tiesības turpmāk noteiks pašvaldība. No nākamā gada par licencēto makšķerēšanu rūpēsies Kuldīgas novada pašvaldība, nevis kā līdz šim – SIA „Kurzemes cope”. Tās gan nav vienīgās pārmaiņas - iespējams, ka nākamajā rudenī Ventā varēs noķert arī kādu lasi un taimiņu, kā tas iespējams pavasara laikā.

Licencētā makšķerēšana Ventā Kuldīgas pilsētas teritorijā tiek noteikta no vietas, kas atrodas 100 metrus augšup pret straumi no ķieģeļu tilta pār Ventu un turpinās lejup pa straumi līdz Abavas ietekai Ventā. No nākamā gada licencētās makšķerēšanas funkciju pārņems pašvaldība. Kāpēc tā, skaidro Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa:

„Venta ir viena no tām upēm Latvijā, kur notiek licencētā makšķerēšana. Tādu vietu nav daudz, bet, cik man zināms, daudzās vietās pašvaldības vai biedrības arī plāno ieviest licencēto makšķerēšanu. Līdz šim Kuldīgā to organizēja SIA „Kurzemes cope” – ļoti laba makšķernieka, pasaules čempiona Gunta Kārkliņa vadībā, bet, tā kā

ir mainījušies Ministru kabineta noteikumi, tad no 1. janvāra šajā Ventas upes posmā licencēto makšķerēšanu organizēs Kuldīgas novada pašvaldība.”

Jaunievedums, iespējams, uzreiz no 1. janvāra nesāks darboties, skaidro pašvaldībā, jo jaunā nolikuma saskaņošana par kārtību, kas jāievēro uz upes makšķerniekiem un pārējiem, prasīšot zināmu laiku.

„Ja to saskaņos ar BIOR , tad viena no izmaiņām varētu būt iespēja šajā rudens laikā noķert vienu lasi vai taimiņu. Pārējie būs jālaiž atpakaļ. Agrāk tas nebija atļauts vispār. Ja šādu nolikumu apstiprinās, tas varētu sākt darboties tikai no nākošā gada,” stāsta Inga Bērziņa.

Valsts vides dienesta vecākais inspektors Jānis Sprugevics norāda, ka iespējams, lašus varēs ķert migrācijas laikā pirms aktīvā nārsta. Licences parasti iegādājas tieši godīgie makšķernieki, kuri likumu nepārkāpj, spriež inspektors:

„Visu laiku bija tā, ka varēja ķert lašus un taimiņus ar licencēm tikai pavasarī. Tagad ir doma atļaut arī pirms nārsta, bet mums būs jākontrolē tik un tā. Vai atļaut šo makšķerēšanu – tas būs atkarīgs no zinātniekiem un zivsaimniecības ekspertiem. Parasti, tur, kur ir solīds makšķernieks, tur malu makšķernieks nelien. Tie, kuri maksā par to naudu, arī upi parasti pieskata un ziņo par pārkāpējiem.”

Pašlaik lašu nārsts ir pieklusis, iespējams, tas atkarīgs no laika apstākļiem skaidro inspektors. Lašu migrācija šogad sākusies vēlāk nekā citus gadus, turklāt tagad Ventas krastus klāj sniegs.

„Sniegs parasti nav. Dažreiz gadās, ka nārsta laikā ir sniegs. Šoreiz bija raksturīgi tas, ka nārsts ātri sākās un tik pat ātri apstājās. Tagad pieļauju, kas tas ir tikai pārtraukums laika apstākļu dēļ - no plusiem uz mīnusiem un vēl sniegs; pauze, jo pērn vēl nārstoja decembrī un janvāra sākumā. Nārsts vēl varētu turpināsies,” klāsta Sprugevics.

Fiksēti arī pārkāpumi, kā tas notiek katru gadu:

„Ir izņemti dažādi makšķerēšanas rīki – tīkli, nēģu murdi, makšķeres, kas piemērotas lašu cemmerēšanai u.c. Ir administratīvās lietas, kas ir procesā un ir sodītie.”

Skaļi gadījumi, kad lašu saudzējošais periods pārkāpts rupjā veidā, šogad nav fiksēti. Iecerēts, ka Kuldīgā licenču iegāde nākotnē varēs notikt arī attālināti, izmantojot programmu „e-Loms”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti