Grozījumos noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībai. Noteikts, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.
Grozījumi paredz, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.
Likuma grozījumi paplašina arī dažādu institūciju pilnvaras Administratīvā pārkāpuma procesā dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Turpmāk Valsts policija drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. Arī par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem Valsts policija drīkstēs veikt visu administratīvā pārkāpuma procesu. Pašvaldības policija, pašvaldību administratīvās inspekcijas un Valsts policija varēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums, un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Pārtikas un veterinārais dienests.
Dabas aizsardzības pārvalde arī drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par savvaļas sugas dzīvnieka apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvnieku un tā izrādīšanu publiski kā atrakciju dzīvnieku.
Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" vēl jāapstiprina Saeimai.
