Migrējošo sikspārņu ķeršanai paredzētā murda ieeja ir 15 metru augsta un 35 metru plata. Tiesa gan, stiprā vējā, kas pārsniedz 10 metrus sekundē, murds netiek pacelts. Zinātnieki atzīst, ka tad nekas nav zaudēts, jo šādā vējainā laikā arī sikspārņi nelido.
Lauksaimniecības Universitātes profesors Gunārs Pētersons stāsta, ka murds jau tika šogad pirmoreiz uzvilkts 5.augustā.
„Šajā laikā arī ķērām sikspārņus. Vienā reizē bija ļoti liela sikspārņu migrācija, izņēmām ap 100 sikspārņu īpatņus, tai skaitā arī ļoti retas sugas,” atklāj Pētersons.
Pape ir viena no labākajām migrējošo sikspārņu pētīšanas vietām pasaulē. Līdz ar to šāda murda atklāšana ir Eiropas nozīmes notikums un jauns solis sikspārņu pētniecībā, atzīst Leibnicas institūta direktors profesors Heriberts Hofers.
„Sikspārņu migrācija notiek gan pavasarī, gan rudenī, kas maz pētīta. Ir tādas sugas, kas dzīvo uz vietas, tās pēta latviešu zinātnieki. Vācu zinātniekus interesē migrējošie sikspārņi, kas šķērso Vācijas teritoriju un lido uz Franciju, kur tie ziemo,” skaidro Hofers.
Speciālā laboratorijā sikspārņi tiek apgredzenoti, lai sekotu to tālākajam ceļam. Pirms palaišanas brīvībā, katram dzīvnieciņam no muguras tiek nogriezta šķipsniņa matu, lai noskaidrotu izotopu daudzumu, tādejādi iegūstot informāciju, no kurienes sikspārnis atlidojis. Zinātniekiem sikspārņu ķeršanā palīdz jauno ornitologu skolas dalībnieki.
Papē ornitoloģiskie pētījumi sākti pirms 50 gadiem, arī sikspārņu pētniecībai sena vēsture. Jaunais murds, ko turpmāk piecus gadus izmantos gan Latvijas, gan Vācijas zinātnieki, ļaus rast atbildes uz daudziem nezināmiem jautājumiem par sikspārņu dzīvi, kuru populācija Eiropā kļūst apdraudēta.
