Jāņu vainagam visas pļavu bagātības plūkt nedrīkst. Skaidro zālāju eksperte

Saulgriežu laiks ik gadu saistīts arī ar tradīciju doties pļavā un vākt Jāņu zāles. Bez vairākiem svētku rotājumos izmantojamiem augiem pļavās šobrīd zied arī Latvijā aizsargājami un reti augi, kā savvaļas orhidejas, naktsvijoles, Sibīrijas skalbes vai silpurenes, kuras plūkt ir aizliegts. Kas pirms Līgo svētkiem ir jāzina par zālāju nozīmi un ko drīkst plūkt vainagam, tējai vai pušķim, bet ko atstāt pļavā?

Jāņu vainagam visas pļavu bagātības plūkt nedrīkst. Skaidro zālāju eksperte
00:00 / 08:53
Lejuplādēt

Kalnciema pagasta Kaļķa ciema pļava ir viena no Ķemeru nacionālā parka teritorijām, kas saglabājusies neiekultivēta ilgu laiku un rezultātā mitrajā pļavā ir liela augu bagātība. Dabas aizsardzības pārvaldes zālāju eksperte Agnese Priede norādīja, ka

šogad pļavu ziedēšana ir lēna un ilgāka vēso laika apstākļu dēļ. Taču arī šajos saulgriežos bez vainagos un pušķos liekamām Jāņu zālēm pļavās zied arī aizsargājami augi, kurus jāsaudzē.

“Orhidejas visi ir redzējuši, bet, ja ir augs ar tādu lapu piltuvīti pie zemes ar vienu ziedkātu un galā ir tāda kā vālīte – rozā, violeta vai balta, tad tie ir tie augi, ko pat ja skaidri nepazīstat nevajag plūkt. Uz Jāņiem gan jau ziedēs kādas bruņcepuru dzegužpuķes, vīru dzegužpuķes, kas ir ļoti krāšņas orhidejas, tāpat pašlaik pļavās sāk ziedēt naktsvijoles, dzegužpirkstītes, kas ir vairākas sugas. Tādas violetas rozā vai violetas vālītes. Tāpat varētu būt, ka vēl aizvien kaut kur ziedēs Sibīrijas skalbe, kas karstos gados uz Jāņiem ir noziedējušas, bet šogad būs,” stāstīja Priede.

Noplūcot gan pieminētos, gan citus aizsargājamos pļavu augus, tie vairs tajā gadā nespēj saražot sēklas, kas ietekmē auga tālāko dzīves un atražošanās ciklu, kas būtu nepieciešams, lai reto augu populācija varētu pastāvēt.

Priede vēl aicina pļavā atstāt arī aizsargājamo silpureņu pūkas.

Viņa skaidroja: “Silpurenes parasti zied no aprīļa beigām līdz maija sākumam, bet uz Jāņiem atrodamas tādas ļoti skaistas šo augu pūkainās galviņas. Tās ir atrodamas sausos priežu mežos vai sausās ceļmalās, kur ir šādi meži un reizēm tās audzes ir bagātīgas, bet tas arī ir aizsargājams augs un tās noteikti nevajadzētu plūkt jebkādiem nolūkiem. Man šķiet, ka pēdējos gados mēģina šos savvaļas augus ieviest savās pļavās un cilvēki mēģina gan sēt, gan pārstādīt, bet ir jāpatur prātā, ka aizsargājamus augus pārstādīt nedrīkst ne pēc likuma, ne arī tas ir saprātīgi pēc būtības, jo iznīcinot dabisko atradni mēs neko labu neizdarām to iestādot citā vietā.”

Vienlaikus Līgo svētku rotājumiem un vainagiem pļavās atrodamas arī daudzas aizsargājamo augu alternatīvas, kā margrietiņas, sarkanie āboliņi, dzeltenās ilzītes, magones, rudzu puķes, madaras, gundegas un daudzas citas.

“Šajā pļavā es varētu salasīt pušķi ar kādām 40 ļoti skaistām sugām. Te esmu salasījusi visiem zināmo raspodiņu, kas ir zaļš, bet kupls augs; birstalas nārbulis, kas saukts arī par Jāņu zāli ar dzeltenu ziedu un violetām lapām. Tāpat ir sākuši ziedēt arī vanagu vīķi, kas atgādina zirni, kas pieķeras pie citiem augiem un ir ar violetiem ziediem. Tāpat līdzīgs kāpelējošs augs, bet ar dzelteniem ziediem ir pļavas dedestiņa. Man pašai patīk pļavas skābene, kas ir koši sarkana un visur sastopama, to droši arī var lasīt. Protams, dabiskās pļavās ir arī liela graudzāļu daudzveidība. Šis ir vizulis jeb trīsene, man tas atgādina mūzikas instrumentu trejdeksni. Vēl ir pļavas bitene, kas uz Jāņiem parasti jau ir noziedējusi, bet ir tādas smukas, koši brūnsarkanas pūciņas, kas tātad var būt alternatīva silpurenei, ja šausmīgi gribas plēst pūkainus augus,” atzīmēja Priede.

Jāņu laiks ir arī ārstniecības augu, piemēram, rasaskrēsliņu, ziedēšanas laiks un daudzi ievāc šos augus, lai izkaltētu tējai. Šos augus vislabāk savvaļā vākt vietās, kur apkārt nav intensīvu lauksaimniecības zemju vai ceļu. Tāpat tējas augus aicina vākt tur, kur konkrēto augu ir tiešām daudz, nevis nelielās atradnēs.

“Nevajadzētu vākt no rīta, kad vēl ir rasa vai vakarā, kad jau ir rasa.

Vislabāk tējas vākt dienas pirmajā pusē, kad rasa nokritusi un augs ir sauss, jo tādā veidā mēs novēršam to, ka augs var sapelēt žāvēšanas procesā un zaudēt vērtīgās vielas, kuru dēļ mēs tos ārstniecības augus vācam.

Tad pēc tam šos [augus] jāizkaltē ne tiešos saules staros, bet sausā un labi vēdinātā vietā, kādos bēniņos,” norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes zālāju eksperte.

Tāpat patlaban Latvijā vēl zied lupīnas, kas gan ir invazīvs augs, bet daudzos apvidos krietni izplatījies teju katrā pļavā. Tāpēc dabas sargi šos augus ar violetu, rozā vai baltu ziedu vālēm aicina lasīt klēpjiem, lai ierobežotu to izplatību.

“Protams, ka tādā veidā mēs nevaram cerēt, ka tiksim vaļā no invazīvas sugas pilnībā, jo tas ir par maz. Tās ir jānopļauj laicīgi, pirms nogatavojas sēklas. Un to es gribētu likt pie sirds privāto zemju īpašniekiem un pašvaldībām, ka tajā brīdī, kad lupīnu ziedēšanas krāšņums beidzas, tās uzreiz ir jānopļauj, lai sēklas nepagūst izplatīties. Un tieši tāpat jārīkojas vēlāk vasarā ar Kanādas zeltslotiņu,” sacīja Priede.

Lai arī Ķemeru nacionālais parks joprojām ir bagāts ar dabiskiem zālājiem, Latvijā kopumā šādu pļavu nav daudz.

Pēdējos gados īstenotajā Dabas skaitīšanā eksperti noteikuši, ka valstī kopumā ir ap 60 000 hektāru dabisko pļavu

Priede paskaidroja: “Tas ir aptuveni 0,9% no valsts un tas nav daudz, jo pēc zinātnieku aplēsēm tām būtu jābūt divreiz vairāk, lai Latvijā spētu ilgtermiņā saglabāties ar pļavām saistītās augu un dzīvnieku sugas gan retās, gan parastās. Jo arī parastās sugas jau diezgan daudzas tuvojas uz apdraudēto pusi.”

Dabisko zālāju teritorijas Latvijā ir ļoti fragmentētas, kas ierobežo dažādo augu sugu pārceļošanu. Šobrīd pamatā sugas var ceļot no vienas pļavas uz citu tikai upju ielejās un augstienēs. 

Dabas aizsardzības pārvaldes zālāju eksperte stāstīja par par dabisko pļavu vērtību: “Pļavās un ganībās ir milzīga augu daudzveidība un tā ir Latvijā bagātākā ekosistēma. Tās augu sabiedrības šajās pļavās ir ļoti dažādas, ko nosaka augsne un sarežģīts apstākļu kopums.

Tiek lēsts, ka tieši dabiskajās pļavās un ganībās mīt aptuveni trešā daļa Latvijas augu sugu un liela daļa no tām nespēj dzīvot nekur citur, tām nav alternatīvu.”

Ejot pļavā meklēt saulgriežu augus, lai nekaitētu aizsargājamu augu populācijām ikviens var izmantot pļavu ekspertu pērn sagatavoto augu noteicēju, kas atrodams Latvijas dabas fonda mājaslapā un lejupielādējams arī mobilajā ierīcē pirms došanās dabā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt