Jāņogu raibenim spārnu krāsa nodrošina Latvijas jubilejas gada kukaiņa laurus

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2018.gada kukaini izvēlējās jāņogu raibeni - tauriņa izskats atzīts par Latvijas valsts simtgadei piemērotu, sestdien informēja LEB. Tauriņa pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums C burta formā, savukārt romiešu ciparu pasaulē ar burtu C apzīmē skaitli 100.

Jāņogu raibenis ir vidēja izmēra tauriņš ar spārnu pletumu no četriem līdz pieciem centimetriem. Tas ir tipisks raibeņu dzimtas pārstāvis ir ar oranžu spārnu virspusi, kas klāta ar vairāku melnu plankumu rakstu. Ja no attāluma to var sajaukt ar kādu citu raibeņu sugu, piemēram, parasto nātru raibeni, tad, aplūkojot tauriņu tuvāk, redzama viena no jāņogu raibeņa galvenajām atpazīšanas pazīmēm - īpatnēji izrobotā spārnu forma. Nevienai citai Latvijā sastopamai dienastauriņu sugai spārnu malas nav ar tik dziļu robojumu. Spārna apakšpusē raksturīgākā pazīme ir baltais C burta formas plankums, kas ir nesajaucama sugas pazīme.  

Gada kukainis var būt sastopams visdažādākajos biotopos, arī dārzos un citās cilvēku apdzīvotās vietās vai to tuvumā,

taču vislabāk jūtas mežmalās, upmalās un krūmājos, kur aug iecienītākais kāpuru barības augs – parastais apinis. Kāpuri gan savā barības izvēlē nav pārāk izlepuši un var baroties arī ar nātru, kārklu, gobu, kā arī jāņogu un ērkšķogu lapām. Pieaudzis jāņogu raibeņa kāpurs ir brūni oranžā krāsā ar izteiksmīgi gaišu ķermeņa aizmugurējo daļu. Šāds krāsojums nav nejaušība, bet gan lieliska maskēšanās, jo, ja kāpurs nekustīgi sēž uz auga lapas virsmas, no attāluma to var viegli sajaukt ar kāda putna ekskrementu.
 
Jāņogu raibeņi ir viena no nedaudzām sugām, kuras var redzēt lidojam agri pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām. Jāņogu raibeņi pārsvarā ziemo dabiskās slēptuvēs – koku dobumos, mizas spraugās un citās līdzīgās vietās, taču var izmantot arī cilvēka radītas būves – šķūnīšus, malkas grēdas utml. Atšķirībā no dažām citām ziemojošajām dienastauriņu sugām, piemēram, acainajiem vai parastajiem nātru raibeņiem jāņogu raibeņi ziemošanai neizmanto alas un pagrabus.

Jāņogu raibeņa izplatības karte 

Tiklīdz marta beigās sāk kust sniegs un temperatūras stabiņš pakāpjas virs +10 grādiem, jāņogu raibeņu lidošana var sākties. Atbilstoši tautas parunai - ja jāņogu raibenis ir pirmais gadā redzētais tauriņš, tad ir gaidāma raiba vasara. Jāņogu tauriņus var novērot gandrīz visā siltajā gada periodā no marta beigām līdz pat oktobra beigām. 

Jāņogu raibeņi ir viena no biežākajām Latvijā sastopamajām dienastauriņu sugām,

kas ir vienmērīgi izplatīta visā Latvijas teritorijā. Tiesa neskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā ļoti datiem par šīs sugas izplatību, joprojām Latvijas kartē ir daudz "balto plankumu", un nav zināms, vai šī suga tur ir sastopama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt