Ir pamatīgi sasnidzis – tā ap 20 centimetriem, bet apakšā zem sniega slēpjas viena no Latvijas bagātībām – kūdra. Vajag tikai rakt. Dabas bagātībai klāt tiek kūdras izstrādātāji. Viņuprāt, šis Latvijas dabas resurss netiek pienācīgi novērtēts un izmantots. Latvijas kūdra vairumā gadījumu tiek izmantota dārzkopībā, lai gan ar to būtu iespējams kurināt termoelektrostacijas (TEC) un siltināt mājas.
"Mēs to, protams, apgūstam, bet ne visu, jo Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamās teritorijas, kur vispār nekas nenotiek. Bet ir daļa, kur notiek kūdras ieguve. Pašlaik Latvijā ir 50 uzņēmumi, kas ir izņēmuši licences un darbojas 75 purvos," stāsta Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore Ingrīda Krīgere.
"Šī brīža ieguve, kas ir tikai 3% no kopējās purvu platības, ir piliens jūrā no tā, ko mēs varētu darīt.
Mūsu mērķis nav nosusināt un apgūt visus purvus, mēs gribam izmantot tās rezerves, kur jau ir veikta kaut kāda darbība un kas tiek sauktas par degradētām platībām. Tās apgūt no jauna un dot ieguldījumu tautsaimniecībā," stāsta SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos. Purvi aizņem aptuveni 10% no Latvijas teritorijas, un kūdras apjomi tajos varētu būt ap 1,5 miljardiem tonnu. Nozarē nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā pat 4000. Nodokļos kūdras ražošanas nozare gadā valsts budžetā ienes ap 17 miljoniem eiro.
Liela daļa Latvijas kūdras resursu pieder ārzemniekiem, un ārzemju investori ir lielākie kūdras teritoriju nomnieki. Viņi purvu platības nomā no valsts un pašvaldībām. Turpat 95% Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēta uz ārzemēm.
"Ja mēs gribam saglabāt kūdras substrāta ražošanu tādā līmenī, tad neizbēgami ir jādomā par attīstību, arī par jaunām platībām. Šeit pat nepietiks tikai ar degradētajām platībām," uzskata Uldis Ameriks.
Viņa dēls Edgars Ameriks kūdras izmantošanai atradis netradicionālus un negaidītus risinājumus. "Kūdru var iegūt kā akmeni. To var griezt neierobežotos izmēros, ja to prot darīt. Kūdras īpašības ir tuvas kokam. Spektrs ir ļoti plašs. Tu vari taisīt no tās visu - galdus, sienas apdares, krāsas, skulptūras. Ja tu to proti un saproti, ko tu dari, tad šis resurss var tikt apgūts ļoti plaši," skaidro mākslinieks Edgars Ameriks.
Tomēr kūdras ieguvei ir arī savas ēnas puses. Klasiska Latvijas purvu ainava ir mazas priedītes, bet, ja apkārt notiek kūdras izstrāde, tiek veikti nosusināšanas darbi, tiek izrakti grāvji, tad ūdens lēnām aizplūst no purva prom un purvu pārņem krietni vien lielākas priedes. "Purvi ir Latvijas nacionālā bagātība. Purvi ir oglekļa resurss. Tie uzkrāj oglekli, bet, nosusinot purvus un iegūstot kūdru, ļoti intensīvi izdalās siltumnīcefektu izraisošās gāzes, tajā skaitā CO2 (oglekļa dioksīds)," skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas vadošā pētniece Māra Pakalne.
Ņemot vērā Parīzes klimata konferences rezultātus, tieši oglekļa dioksīds varētu būt viens no galvenajiem faktoriem, kas varētu traucēt šo resursu iegūt lielākos apjomos. Bet ne vienīgais. "Augstie purvi ir kļuvuši par ļoti retu biotopu Eiropas Savienībā. Tiem ir prioritārais aizsardzības statuss. Ja mēs šeit norokam purvus, tad mēs iznīcinām šo prioritāro biotopu. Mēs varam domāt par purviem kā nozīmīgu tūrisma avotu.
Man ir bijušas situācijas, kad ārzemju kolēģi ir atbraukuši un nav iespējams viņus dabūt ārā no purva. Viņiem tik ļoti patīk un gribas braukt atkal, vēl un vēl. Ne tikai no Vācijas, arī no Velsas, Anglijas, dažādām valstīm. Cilvēki tur novērtē tos resursus, kas viņiem vairs nav, bet mums vēl ir," turpina Pakalne.
Vācijā jau vairākus gadu desmitus tiek tērēti miljoni, lai mēģinātu atjaunot purvus pēc tur notikušās kūdras izstrādes. Bez purviem nevar. To neesamības dēļ var izžūt apkārtējās upes, tiek iznīcinātas tikai purvos esošas augu sugas, putniem un dzīvniekiem tiek atņemtas mājvietas.
"Purvu nevar atjaunot tādā ziņā, ka tas būs dzīvs purvs ar visu kupolu, ar akačiem ar brīnišķīgiem sfagnu cinīšiem. Tur būtu jāpaiet tūkstošiem gadu. Mēs varam purvu atjaunot tad, ja atjaunojam optimālus mitruma apstākļus. Tad varam panākt, ka atgriežas purva dzīvnieki, purva augi.
Augi ir svarīgākais, jo tas ir pamatu pamats, ka purvā veidojas kūdra," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperte Agnese Priede.
Vidējais kūdras slāņa biezums Latvijā ir aptuveni divi metri. Tas ir par aptuveni 20 centimetriem vairāk nekā cilvēka augums. Tomēr, der zināt, ka kūdras slānis pieaug par 10 centimetriem 100 gados, kamēr cilvēki izaug krietni vien ātrāk.
Šobrīd tiek izstrādāta Latvijas kūdras ieguves stratēģija. "Pie kūdras stratēģijas ir plānots strādāt visa šā gada garumā, lai to sagatavotu kvalitatīvi un pārdomāti, lai tur būtu sabalansētas visas intereses. Gan tautsaimniecības, kādā tempā un ātrumā to darīt, gan no vides aspektiem, kas saistās gan ar bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanu un kūdras purvu vērtību saglabāšanu," stāsta VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Stratēģija noteiks, cik daudz nākotnē tiks atļauts kūdru izstrādāt un kas pēc tam zemes īpašniekiem ar šo teritoriju būs obligāti jādara. No klimata pārmaiņu mazināšanas puses, vienīgais prātīgais risinājums ir mēģināt atjaunot purvu. Diemžēl, noraktās kūdras vietā audzējot mellenes vai dzērvenes, CO2 turpinās izdalīties atmosfērā.
Kūdra neapšaubāmi ir Latvijas dabas bagātība, tomēr tā ir jāprot izmantot prātīgi, lai nesanāk tā kā ar mežiem, kad sabiedrība ir neapmierināta, jo beigās ir jādzīvo vienā lielā izcirtumā.
