“Pirmos mēs kopjam kucēnus, tad šos, tad ejam uz karantīnas telpu, kopjam, tad ejam pie kaķiem,” stastīja Rēzeknes dzīvnieku patversmes uzraudze Iveta Ankipāne
Dzīvnieku patversmes darbiniece Ankipāne uzsvēra, ka patversmes vairs nav mīluļu pēdējā dzīvesvieta, bet gan pilda starpposma funkciju ceļā, kamēr dzīvnieki atrod jaunas mājas.
Turklāt jau otro gadu Rēzeknes dzīvnieku patversmē notiek remontdarbi un ir izveidota atsevišķa karantīnas zona ar paplašinātiem voljēriem pieciem suņiem.
“14 dienas tajā karantīntelpā pēc vajadzības suns uzturas. Pēc 14 dienām viņam ir potes, vakcīna un viņš atnāk uz šo telpu. (..) Prieks par to, ka tā viss, kaķiem telpas lielākas un suņiem telpas lielākas. Un paši laimīgāki,” sacīja Ankipāne.
Remonts uzsākts arī jaunās telpās. Tās būs “Otrās mājas” desmit kaķiem, kas patversmē uzturas ilgāk par 14 dienām vai nonāk šeit pēc saimnieka nāves. Savukārt, atsevišķi karantīnas zonā var uzturēt astoņus kaķus, bet telpās, kur kaķi uzturas pēc karantīnas, izvietoti 14 būri.
SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja: “Ja iepriekš tie krātiņi bija 0,5, 0,6 kvadrātmetri vienam kaķim, tad šobrīd tie ir jau 1,2 kvadrātmetri. (..) Un arī aicināsim klāt sadarbībā brīvprātīgos sakopt kaķus, draudzēties ar kaķiem, iziet ar kaķiem pastaigās.”
Nozīmīga sadarbība izveidojusies ar dzīvnieku aizsardzības biedrību “Nepērc adoptē!” Rīgā. Pirms doties uz patversmi pēc dzīvnieka, vispirms svarīgi izvērtēt pašiem sevi, – atgādināja darbinieki.
“Ja jaunie ņem, tad ļoti prieks, bet nu, ka atbrauc un paņem 90. gadīgai vecmāmiņai, viņi jau nedomā par sevi, ka tālāk tam sunim būs jādzīvo ar viņiem. Jāuzņemas atbildību,” atzīmēja Ankipāne.
Viens no Rēzeknes dzīvnieku patversmes būtiskākajiem mērķiem ir kļūt par tā dēvēto “no kill shelter” jeb patversmi, kurā iemidzina ne vairāk kā 15% dzīvnieku – tos, kam ir neārstējamas slimības, infekcijas un, kuri diemžēl nav socializējami.
Dzalbe skaidroja: “Mēs virzāmies uz to, jo šobrīd nav problēmu ar suņiem. Suņi pārsvarā 95% tiek adoptēti, 5% varbūt saslimst un nomirst – nesanāk izglābt viņus. Lielākā problēma laikam tas ir visā valstī un visā Eiropā ir ar klaiņojošiem kaķiem.”
Lai turpmāk risinātu šo jautājumu, paredzēts patversmes teritorijā esošo veterināro kabinetu sertificēt par veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniegšanas vietu un dzīvnieku sterilizāciju, kastrāciju un citas procedūras veikt uz vietas, nevis pie vetārstiem Rēzeknē un Ludzā.
