Arboristi norādīja, ka koku zaru zāģēšana veikta pavirši, noraujot un sabojājot mizu, un no kuplajām liepām palikuši vien stabi.
Starptautiski un sabiedriski aktīvo arboristu, koku kopēju biedrības prezidents Jānis Strausmanis sakropļotu koku salīdzināja ar cilvēku, kuram nogrieztas rokas.
“Šī ir apzināta koka bojāšana. Es pat teiktu, trakāk nekā koka nociršana, jo koks joprojām ir dzīva būtne, neskatoties uz to, ka viņš nespēj bļaut un protestēt, ka viņam dara pāri,” uzsvēra Strausmanis.
Koku vainagi, kuros gadu desmitiem smaržojuši liepziedi un vilinājuši bites, patlaban ir brutāli nozāģēti. Arboristi norādīja, ka, to redzot, apkārtējiem noteikti bija jāizsauc policija un darbi jāpārtrauc. Tagad, visticamāk, šie koki aizies bojā, jo tiem noņemta vainaga masa, kas ražo barības vielas.
“Šie koki nav vienkārši apzāģēti. Nekvalitatīvi veicot zāģējumus, vēl papildus ir noplēsta miza, tādējādi tā virsma, kas kaltē, kas žūst, ir stipri lielāka nekā vienkāršas brūces gadījumā,” skaidroja Strausmanis.
Mājas saimniece, redzot rosību sava privātīpašuma tuvumā, ir neizpratnē, kamdēļ par divām liepām ir jāceļ tāda jezga.
Seniore stāstīja, ka liepas savulaik esot stādījis opaps par godu savām meitām, un tās bijušas vairāk nekā 100 gadu vecas. Saimniece uzsvēra, ka koki esot apdraudējuši ceļu.
Kokkopji atraduši fotouzņēmumus internetā – tajos redzams, kādas liepas izskatījušās pirms zāģēšanas. Viens no kokiem tik tiešām ir sašķiebies koplietošanas ceļa virzienā, taču tie nav nedz nolūzuši, nedz radījuši kādu apdraudējumu, vērtēja arboristi.
Par sakropļotajām liepām arboristi informējuši Saulkrastu novada domi.
Saulkrastu novada domes Apstādījumu aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Iveta Jurkeviča stāstīja: “Likums paredz, ka savā īpašumā drīkst zāģēt kokus bez saskaņošanas ar vietējo pašvaldību – līdz 20 centimetriem diametrā. Jebkuru koku, kas ir virs 20 centimetriem diametrā, 1,3 metru augstumā, ir jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.”
Arborists Madars Apse pauda neizpratni, kāpēc no domes puses nav sekojušas nekādas darbības, jo “šeit ir viss pārkāpts, ko vien var”.
Savukārt pašvaldībā skaidroja, ka likumā ir atrunāts bezatbildīgu īpašnieku sodīšanas mehānisms tikai gadījumos, ja koki ir nozāģēti pavisam, nevis – sakropļoti.
“Mēs nevaram uzskatīt, ka ir notikusi koka likvidācija. Tikko mēs konstatēsim, ka koks ir nokaltis, sauksim ekspertu, kurš dos atzinumu, ka koks ir aizgājis bojā tieši šīs nežēlīgās apzāģēšanas dēļ,” sacīja Jurkeviča.
Īpašnieks Saulkrastu novada domi par ieplānotajiem liepu apzāģēšanas darbiem nebija informējis vispār; arī par faktu, ka koki sākuši apdraudēt koplietošanas ceļa izmantotājus. Jurkeviča atzina, ka cilvēki nesaprot, ka koki – “mūsu zaļā zona, mūsu skābeklis” – nav viņu īpašums, kaut arī tie atrodas viņu īpašumā.
Vietvarā solīja, ka izkropļoto liepu gadījums netiks aizmirsts un vaininieks sodu noteikti saņems.
“Visticamāk, viņas aizies bojā un šis cilvēks pēc gadiem diviem, varbūt pat trijiem, būs spiests atbildēt, un ar diezgan bargu naudas sodu,” teica Jurkeviča.
Ja jūsu privātīpašumā aug koks un tā diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, un jūs esat to nolēmis nozāģēt, tad visas rīcības ir jāsaskaņo ar pašvaldību.
