Pēdējos gados daudz ieguldīts, lai cilvēki mācītos saprast un pazīt invazīvās sugas.
"Neapšaubāmi pieaug arī šo sugu izplatība, tāpēc jau tās ir invazīvas sugas," atgādināja sugu eksperts.
"Tās ir no citām valstīm atvestas un Latvijā nonākušas cilvēku darbības dēļ. Sugu izplatīšanās spējas ir ļoti labas, līdz ar to tās var strauji ieņemt jaunas teritorijas. Kamēr mēs neko aktīvi nedarām, tikmēr izplatība turpinās."
Eksperts norādīja, ka ir loģiski, ka Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotajā ziņošanas vietnē "Invazīvo sugu pārvaldnieks" nesaņem ziņojumus par jaunām sugām:
"Pēc tam, kad suga tikko ievesta un tā nonāk savvaļā, paiet laiks, līdz sabiedrība to atpazīs kā lielāku problēmu. Tas ir ilgs process."
Kad ziņojumi saņemti, tos izmanto zinātniskiem mērķiem: dabas pētnieki un atbildīgo ministriju pārstāvji kopā domā, kā vislabāk ierobežot sugu izplatību. Piemēram, viņi pēta, par kurām sugām visbiežāk ziņo, kādi ir to izplatības ātrumi, vai sabiedrība saprot, kā šīs sugas ierobežot.
Piemēram, lupīnas to ziedēšanas laikā vēlams plūkt, cik vien iespējams, lai apturētu sugas izplatīšanos, taču ko darīt, piemēram, ar kailgliemezi? "Nākotnē iecerēts Invazīvo sugu pārvaldnieku papildināt arī ar precīzām metodēm, kā visefektīvāk cīnīties ar nevēlamajām sugām," papildināja Dzenis. "Daļai sugu mēs jau zinām efektīvas metodes, daļai – tās vēl meklējam. Zinām, ka pamata lieta ir tā, ka nepieciešama zemes īpašnieka aktīva iesaiste – vai nu tas būtu savu īpašumu, kas aizaudzis ar Kanādas zeltgalvītēm, regulāri nopļaut, vai nolasīt no savas zemes kailgliemežus."
Ikviens var ziņot par pamanītu invazīvo sugu, pirms tam izpētot, kuras ir Latvijas invazīvās sugas, Invazīvo sugu pārvaldniekā. Šogad cilvēki par invazīvo sugu novērojumiem ziņojuši vairāk nekā trīsreiz vairāk nekā pērn visa gada laikā.
