Kanādas zeltgalvīte, tautā saukta par zeltslotiņu, ir viena piecām invazīvajām augu sugām, kuru izskaušanas metodes nākamajos četros gados Dabas aizsardzības pārvalde testēs visā Latvijas teritorijā. Latgalē to darīs vairāk nekā desmit pilotvietās. Svešzemju augi iesakņojušies pat Krustkalnu dabas rezervātā, Rāznas Nacionālajā parkā, Daugavas loku un Sventes dabas parkos, aizsargājamajā ainavu apvidū Augšdaugavā.
Tikko ir tapusi arī sociālo tīklu reklāma kaitnieku atpazīšanai un apkarošanai. Autori – "Latgolys entuziastu grupa BIĻDIS" – darboties pieaicinājuši nevis aktierus, bet Rēzeknes pusē pazīstamus ļaudis. Piemēram, "vectēvs" Aleksandrs Lubāns ir virsmežziņa vietnieks Valsts meža dienestā, vada vēstures rekonstrukcijas grupu "Kroma kolna broļiste". Viņš secinājis: ir pienācis laiks, kad katram jāmāk atpazīt parazītaugus.
"Pārsvarā visi jau zina Sosnovska latvāni, bet ir taču zeltgalvītes, korintes, spriganes… Entās sugas. Mēs gribējām puķu spriganes dabūt iekšā dārzā, kaut kā neieauga, varbūt zeme par liesu, paldies Dievam! Zeltgalvīšu, Kanādas zeltaslotiņu ir ļoti daudz. Smuka puķe! Bet pēc būtības viņu nemaz nevajag ravēt, viņa pati visu citu izravē.
Zeltslotiņas izplata aromātu, un tas ir tik spēcīgs, ka bites lido uz viņu, bet nelido blakus uz mūsu pelēkām, vietējām sugām.
Jaunatklātajā Beitānu pilskalnā kopā ar ukraiņu bērniem un jaunajiem reindžeriem ar puķu sprigani cīnījāmies, vācām ziedkopas, lakstus pļāvām. Viņas ir diezgan daudz, bet viņa ir lokālā vietā, kur, ja saņemas, viņu varētu iznīcināt," stāstīja Lubāns.
Reklāmā un topošajā filmā tuvumā varēs apskatīt Kanādas zeltgalvīti, puķu sprigani, vārpaino korinti, ošlapu kļavu un krokaino rozi. Augus, kas sākuši uzkundzēties un iznīdēt vietējās sugas, paši ievedām un stādījām dārzos, nedomājot, ka notiks kas ļauns.
Divi no filmā izceltajiem kaitniekiem labi pamanāmi tieši rudenī. Tos raksturoja invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska: "Ošlapu kļava ir vidēja lieluma koks, izskatās kā milzīgs krūms. Jau nosaukums liecina, ka lapiņas drusku līdzīgas osim, drusku līdzīgas kļavai. Visbiežāk aug mitrās vietās, upju krastos, palienēs. Ziemeļamerikas suga, Latvijā viņu ieveda 19. gadsimta sākumā kā ļoti vērtīgu un ātraudzīgu apstādījumu koku. Jau 20. gadsimta sākumā ošlapu kļava sāka savu uzvaras gājienu Latvijas parkos un apstādījumu teritorijās.
Augs izplatās gan ar sēklām, gan zaru noliekteņiem. Tas var veidot tik blīvas audzes, kur zemsedze ir faktiski melna, nav apakšā faktiski nekā.
Krokainā roze ir līdz 2 metrus augsts krūms, robusts, zemi zari ar ērkšķiem un matiņiem, lapas līdzīgas rozei, smaržīgi rozā ziedi. Auglis liels, 2–4 centimetri diametrā, dzeltenīgi oranžs. Krokainā roze ir no Tālajiem Austrumiem, Eiropā bieži izmantota kāpu, dzelzceļu un autoceļu nostiprināšanai. Ļoti dziļa, stabila sakņu sistēma, viena no retajām sugām, kas pacieš sāls ietekmi. Viņai patīk saulainas, atklātas, smilšainas teritorijas, Latvijā visapdraudētākās ir piejūras kāpas. Tur ienākot krokainajai rozei, viņa paliek viena pati saimniece. Kāpās jau tāpat raksturīgi jūtīgi biotopi, augājs ir salīdzinoši nabadzīgs."
Invazīvo sugu kaitējumu dabai nosaka 2014. gadā pieņemtā Eiropas Savienības regula. Tajā uzskaitītas 88 sugas. Līdz šim Latvijas normatīvajos aktos fiksēts tikai pienākums cīnīties ar Sosnovska latvāni, kura dzimtene ir Kaukāza kalni. Taču par iespējamu draudu Latvijas dabai eksperti atzinuši kopumā 150 sugas. Daļa vēl nemaz nav sastopama Latvijā. Citas no vecajiem muižu parkiem, puķu dārziem un dendroloģiskajiem stādījumiem klimata pārmaiņu dēļ izlēmušas ieviesties dabā un sākt dominēt par vietējām. Tā secināja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
"Dienvideiropas kalnu kļava! Vēl pirms gadiem 15–20 savās dendroloģijas lekcijās teicu, ka kalnu kļava Kurzemē un Zemgalē izsējas, bet Latgalē un Vidzemē ziemā salst laukā. Šobrīd arī Latgalē un Vidzemē ir vietas, kur mēs varam redzēt desmit, divdesmitgadīgus sējeņus, kas jau veido visu pamežu," pastāstīja Svilāns.
Pierīgas meži bieži vien ir pilni ar vārpaino korinti, mežos ir spožā klintene, aronijas, sorbārijas. Latgale nav invazīvajām sugām bagātākais reģions. "Latgolys entuziastu grupa BIĻDIS" izvēlēta materiāla tapšanai, lai vairotu interesi par invazīvajām sugām.
Tām piecām sugām, kas ir sociālās reklāmas un filmas fokusā, ir ļoti augsts izplatīšanās risks, ir pierādīta to negatīvā ietekme uz Latvijas dabu. Par tām var ziņot jau iepriekš atklātajā vietnē ''Invazīvo sugu pārvaldnieks''. Bet filma par šiem parazītaugiem klajā nāks pavasarī, kad daba atdzīvosies pēc ziemas.
