Ielas dzīvei neradušie mājas kaķi
Tomēr tā ir tikai viena no problēmām, kas saistīta ar kaķiem.
Ļoti bieži māju dzīvnieki savam saimniekam kļūst nevajadzīgi, tomēr māju kaķi nav pieraduši ielas dzīvei.
Līvānos nav dzīvnieku patversmes, dzīvnieki nepieciešamības gadījumā tiek vesti uz Jēkabpili, tomēr arī Jēkabpils patversme ir noslogota, tāpēc Inita uzņēmusies atbildību par pamestajiem kaķiem, nodrošinot viņiem pagaidu mājvietu, lai meklētu mājdzīvniekiem jaunus, uzticamākus saimniekus.
Initas izveidotajā pagaidu kaķu mājā Līvānos izglābtie pūkaiņi priecīgi sagaida atnākam savu glābēju. Kaķis Morics uzrāpjas Initai uz pleciem. Ķepaiņu izskats vairs neliecina par saimnieku nodevību, pametot tos likteņa varā uz ielas. Lai gan šobrīd kaķi ir siltumā, pabaroti un samīļoti, tomēr ikvienam no atrastajiem stāsts ir bēdīgs.
“Šī kaķenīte, Roņa, kas sēž, tā raibā ar balto deguntiņu... viņa sēdēja ielas vidū. Tad, kad es viņu ieraudzīju, es domāju, ka tur nekas nav līdzams, ka tas ir tikai laika jautājums, ka kaķītis aizies uz citiem medību laukiem,” stāsta Inita.
Kaķis izķepurojās un tagad gaida jaunus un uzticamus saimniekus.
Izmet uz ielas arī tos, kas reiz jau izglābti
Lai gan Līvāni ir neliela mazpilsēta, Inita stāsta, ka teju katru nedēļu pie viņas nonāk jauns, savam bijušam saimniekam kļuvis nevajadzīgs minka.
“Nevienu es speciāli nemeklēju, viņi kaut kādā veidā ir nonākuši manā redzeslokā,” turpina Inita.
Inita rūpes par Līvānu kaķiem uzņēmās pirms trim gadiem. Jaunā sieviete bija iniciatore savas daudzdzīvokļu mājas pagalma kaķu sterilizācijai, kopā ar citu māju iedzīvotāju atbalstu iecere īstenojās. Vēlāk ar pašvaldības atbalstu tapa āra kaķu māja pagalmā. Tomēr Inita pamanīja, ka uz ielām parādās jauni, pamesti kaķi, kuriem nepieciešama palīdzība. Tā Inita sāka uzņemties gādību par pūkaiņiem. Ārstē, baro un meklē tiem jaunas mājas.
Inita gan atzīst, atrast uzticamus saimniekus nav viegli. “Lai kā gribētos uzticēties cilvēkiem, bet nākas konstatēt, arī pašai ir gadījumi, kad reiz izglābts kaķītis nonācis it kā īstajās mājās, pēc laika atkal tiek izmests laukā. To tā nevar izvērtēt. Es vienkārši cenšos sekot līdzi, sazvanīties ar saimniekiem," saka Inita.
Izdevumus labāk nezināt
Lai stāstītu par atbildību pret mājas mīluļiem un audzinātu labus dzīvnieku saimniekus, Inita bija devusies arī uz Līvānu skolu, lai tiktos ar jaunāko klašu skolēniem. Bērni, Initas uzaicināti, gatavoja rotaļlietas pamestajiem, pagaidu mājās mītošajiem kaķiem, runāja par dzīvnieku patversmēm un to, kas ir atbildība.
“To paaudzi, kas ir lielākie dzīvnieku metēji laukā, to, iespējams, mēs nepāraudzināsim, ar to ir jāsamierinās, bet jaunāko paaudzi varam mācīt, lai viņi izaug par atbildīgākiem saimniekiem,” tā Inita.
Inita pirms gada dibināja dzīvnieku aizsardzības biedrību "INGATO", šobrīd Initai palīgā nāk arī citi atbalstītāji, viena no palīdzēm ir līvāniete Aija Pastare.
“Esmu vienmēr gribējusi palīdzēt, bet saprotu, ka tas vienam cilvēkam ir grūti izdarīt, un man nebija nekad tāds pamudinājums pašai kaut ko uzsākt, jo tas ir diezgan sarežģīti un diezgan grūti. Tā kā uzzināju, ka šeit Inita Līvānos darbojas, un tad kaut kā sakontaktējos. Rakstīju, ka es vienkārši vēlos palīdzēt, ja kaut ko es varu darīt, to es labprāt palīdzētu," stāsta Aija.
Inita izauklējusi gan pavisam mazus kaķēnus, gan izārstējusi slimos.
Šobrīd finansiāli Initu nedaudz atbalsta ziedotāji, tomēr lielākoties viss balstās uz pašas pleciem.
“Es cenšos neskaitīt, tas aptuvenais cipars stāv [prātā], jo ikdienā es redzu, cik man aiziet sausās barības, cik man aiziet konservu vai gaļu, bet sev līdz galam es baidos vilkt tos ciparus, liekas: nezināšu - labāk gulēšu," nosmej Inita.
Initas sapnis ir Līvānos izveidot dzīvnieku patversmi. Jo pamesto mājas mīluļu skaits joprojām nesarūk.
