“Spalva pati par sevi nav alergēna, bet, nokļūstot elpošanas ceļos, tā rada lokālu kairinājumu un tas tiek maldīgi uzskatīts par alerģisku reakciju. Bez tam jāņem vērā, ka spalva tiek pārklāta ar ādas sekrētu,” skaidroja imunologs. Alerģija var izpausties dažādi – kā nieze, izsitumi, svilināšana vai tūska.
To zināmā mērā nosaka arī gēni, pazīmes var gan parādīties uzreiz pēc dzimšanas, gan attīstīties dzīves laikā. “Šo attīstību nosaka dažādu faktoru pastāvēšana vienlaikus. Tas ir samērā sarežģīts process, piemēram, alerģisku reakciju var veicināt saslimšana ar kādu vīrusu, kaut kādu zāļu lietošana,” atzina Līcītis. Tāpat viņš minēja, ka bieži alerģiska reakcija saistīta ar izmaiņām zarnu mikroflorā.
Ārsts ieteica laicīgi, vēl pirms paņemts dzīvnieks, pārliecināties, vai nav alerģijas, pirmkārt, uztaisot analīzes uz noteiktām alerģijas grupām un, otrkārt, izvērtējot, kāds ir kopējais alergēnu līmenis asinīs, un, ja ir kādas norādes par iespējamām alerģijām, veikt padziļinātākus izmeklējumus.
Tomēr, ja alerģija likusi par sevi manīt laika gaitā, apmēram 80% gadījumu to izdevies tik ļoti samazināt, ka saimniekam nav jāšķiras no mīluļa. Lai mazinātu jutību pret alergēniem, ārsts pielieto šādu metodi – paņem pacienta asins paraugu, apstrādā ar attiecīgo imūnpreparātu un ievada atpakaļ organismā.
Vēl viens veids, kā samazināt alerģijas izpausmes, – rūpēties par elpošanas respiratorās sistēmas veselību, alergēni, nokļūstot uz jau jutīgas gļotādas, provocē alerģijas attīstību. Tāpat jāizvairās uzturā lietot alerģiskus produktus, piemēram, riekstus.
Imunologs atklāja, ka mīluļi jāmazgā reizi divās dienās, izmantojot tam paredzētu šampūnu. Svarīgi arī uzkopt telpas, jo ar putekļiem pārnēsājas alergēni.
