Pirmo reizi ziņas par baltajām cūktrifelēm Latvijā saņemtas vien pirms diviem gadiem. Lai gan baltā cūktrifekle ir ēdama, tā ne tuvu nav tik vērtīga kā īstās trifeles, tomēr šī sēne ir nozīmīga dabas vērtība.
Lai atradumus apskatītu klātienē un meklētu jaunas reto sēņu sugas augšanas vietas, uz Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastu, kur šovasar zināms par vairākiem cūktrifeļu atradumiem, devās mikoloģe ar speciāli apmācītiem suņiem, kā arī Latvijas Radio.
Netālu no savām mājām, kas atrodas apmēram 10 kilometrus no Ilzeskalna pagasta centra, līdz kurām ar mašīnu pat vasarā grūti izbraukt, viesus sagaida un uz kalna pakājē redzamo mežu pavada vietējā iedzīvotāja Velta Bilinska. Tieši tur sieviete atradusi vairākus kilogramus balto cūktrifeļu.
“Pirmo reizi to sēni atradu pagājušajā gadā. Es to vienkārši izmetu laukā. Pēc tam es aizgāju uz darbu un izstāstīju, un pēc tam viņi man saka – “kāda muļķe! Tās tak esot trifeles! Tā taču vispār ir delikatese!”,” stāsta Bilinska.
Šogad pirmo atrasto, aptuveni 600 gramus smago cūktrifeli Velta nofotografējusi un ievietojusi foto internetā. Pēc dažām dienām viņa atkal devusies mežā un savākusi jau ap diviem kilogramiem šo sēņu, kas nekavējoties tikušas arī nogaršotas.
Par Latvijā samērā retu atradumu informācija nonākusi arī Latvijas Dabas muzejā.
Neparastās pazemes sēnes ir interesants atradums pētniekiem, ņemot vērā, ka tieši 2017.gadā mikologi par gada sēni izvirzījuši tieši balto cūktrifeli.
Tāpēc Dabas muzeja pārstāve devās uz Rēzeknes novadu informācijas un jaunu sēņu meklējumos.
Pa saimnieces Veltas Bilinskas pēdām Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā baltās cūktrifeles medībās aizaugušā, brikšņainā mežā Latvijas Radio dodas kopā ar Dabas muzeja sēņu speciālisti mikoloģi Diānu Meieri un diviem Velsas springerspanielu sugas suņiem, kas apmācīti pazemes sēņu meklēšanā.
Diāna dod komandu un vecākais pieredzējušākais no suņiem vārdā Tofis metas izpildīt uzdevumu. Pēc teritorijas apsekošanas dzirdams uzvaras rējiens - pirmās sēnes ir saostas.
“Tā ir viena no tā saucamajām pazemes sēnēm, un šī ir to īsto delikatešu trifeļu radiniece tuva, sauc par balto cūktrifeli,” Diāna ceļ no zemes laukā pīles olas lieluma grumbuļainu, cietu sēni ar specifisku smaržu.
Diāna uzsver, ka tā ir ēdama, tomēr nav ne tuvu tik vērtīga kā "īstās" trifeles. Cūktrifeles tāpat kā citas trifeles, aug zem dažādu sugu kokiem. Nereti atrodamas parkos, alejās vai zālienos netālu no kokiem. Tiesa, pagaidām šis sēnes statuss Latvijā vēl īsti nav noteikts.
“Latvijā par viņu vismaz pētniekiem nekas nebija zināms, lai gan es saprotu, ka cilvēki uz vietas to sēni jau zināja, bet tās zināšanas varbūt bija tādas vairāk vietējas, un pētnieki par viņu uzzināja tikai pirms diviem gadiem, kad mums arī no Rēzeknes, no Audriņu pagasta atveda kādus divus šī sēnes eksemplārus. Lietuvā viņa skaitās sarkanajā grāmatā,” stāsta speciāliste.
Latvijā šī sēne nav aizsargājama. “Neesam paspējuši. Tāpēc, ka ir atrastas tikai pāris vietās,” saka Diāna.
Tikmēr Velta zina stāstīt, ka viņa Ilzeskalnā ir ienācēja no Īdeņas, bet kaimiņi ir stāstījuši, viņu pusē par balto cūktrifeli ir dzirdēts jau sen.
Pašlaik Dabas muzejā tiek ievākta informācija par baltās cūktrifeles izplatību Latvijā. Bija saņemta informācija no Latgales, pērn no Aizputes, un šovasar jau trīs cilvēki no Rēzeknes novada informējuši muzeju par cūktrifeles atrašanu savos īpašumos vai mežos.
Lai papildinātu Dabas muzeja krājumu, viena no divām Ilzeskalna mežā ar speciāli apmācītu suņu palīdzību atrastām baltajām cūktrifelēm aizvesta uz Rīgu, bet otra sēne – Latvijā reto sēņu pavairošanai atstāta tepat mežā.
