Ilgāku laiku nepieskatīts runcis Profesors kļūst par huligānu. Ko darīt?

Kautrīgais un pieklājīgais kaķis Profesors kļūst par īstu huligānu, ja ilgāk paliek mājās viens. Kaķu uzvedības eksperte LTV raidījumā “Ķepa uz sirds” iesaka saimnieku ilgāks prombūtnes laikā sarunāt kādu cilvēku, kas ne tikai pieskatīs, bet arī pavadīs laiku kopā ar kaķi.

Divus gadus jaunais kaķis vārdā Profesors saviem saimniekiem ir ļoti pieķēries un reizēs, kad abi aizbrauc brīvdienās ārpus pilsētas, kļūst par īstu filmas “Viens pats mājās” varoni.

Runčuku tā saimnieki Santa un Norberts izglāba no skarbās dzīves uz ielas. Profesors ir kautrīgs un pieklājīgs kaķis, bet viņa uzvedība mainās, ja viņš ilgāku laiku paliek viens. Parasti tas notiek, kad saimnieki aizbrauc brīvdienās pie vecākiem uz laukiem.

“Tās ir divas, divarpus dienas, kad Profesors viens pats paliek mājās. Pirms braucam prom, mēs ielejam viņam vairāk ūdeni, ieliekam vairāk barības, kastē ieliekam vairāk smilšu, atstājam mantiņas, lai viņam ir ko darīt. Tad ja braucam ilgāk – uz trīs, četrām dienām – uzaicinām kādu draugu, paziņu, kas nāk viņu pieskatīt. Bet man šķiet, ka viņam nepatīk vienam pašam palikt mājās, viņš nejūtas īsti labi,” saka Santa.

Dzīvojot mājās vienam pašam ilgāku laiku, sāk izpausties Profesora zinātkāre. Saimnieki ir sagaidīti gan ar izplūkātiem papīra dvieļiem, gan no skapja izmētātiem džemperiem, gan sakostiem apaviem. Viens no nelāgajiem ieradumiem Profesoram saglabājies no bērnības.

“Mēdz būt tādas reizes, ka mēs atnākam mājās un skatāmies – ir atvērtas durvis, kur mums stāv atkritumu tvertne. Tur viss kaut kas izmētāts, paņemts ārā. Nabadziņš sākumā dzīvoja atkritumu urnā, tur arī izauga. Sākumā nācās diezgan daudz rādīt, ka miskastē nevajag līst,” stāsta Norberts.

Kaķu uzvedības eksperte Solvita Vība stāsta, ka papildu primārajām dzīvnieka vajadzībām svarīgi ir nodrošināt savam mīlulim kompāniju, kas palīdz pārdzīvot ilgāku saimnieka prombūtni. “Kaķis ir tāds konservatīvs dzīvnieks. Tad, protams, labāk viņu atstāt savā vidē, nevis kaut kur pārvest pie svešiem cilvēkiem. Bet ļoti svarīgi būtu komunikācija, ne tikai formāli izpildītās prasības, ka dzīvniekam jābūt paēdušam un padzērušam.

Parasti iesakām atrast kādu cilvēku, kas var pabūt ar kaķi. Un tad varbūt laika periodam, cik ilgi saimnieks ir projām, nav tik liela nozīme,” saka Vība.

Atkritumu problēmu kaķu uzvedības eksperte iesaka risināt, nodarbinot dzīvnieku ar citām aktivitātēm, piemēram, rotaļlietām, kurās ievietota barība. Savukārt miskaste būtu jānovieto kādā Profesoram nepieejamā vietā. Svarīgi ir turēt to noslēgtu, lai kaķa deguns nevarētu sajust ēdienu un dzīvniekam nerastos interese par miskastes saturu.

Mīluli var palutināt arī ar dažādāku barību, kas satur, piemēram, jūras veltes vai zivis. Tomēr būtiskākais noteikums ir veltīt kaķim tik ļoti nepieciešamo uzmanību.

Nākotnē Santa un Norberts plāno dot mājas vēl kādam dzīvniekam, taču baidās, ka Profesors citu kaķi varētu nepieņemt. Šajā gadījumā ir jāapzinās, ka ne visi kaķi uzreiz būs draudzīgi pret citiem sugas brāļiem. Tomēr baidīties nevajag – arī kaķa uzvedība var mainīties atkarībā no apstākļiem.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti