"Robijs Robinovičs ienāca mūsu mājās kā ļoti pieklājīgs, kluss papagailis, kāds viņš bija pirmās dienas, un tad viņš sāka dziedāt. Viņš ir no tiem, kas dzied visās meža putnu balsīs, viņš dzied kā lakstīgala, kā papagailis, kā viss kopā ņemts," stāsta Ieva Adamss.
Mikijam Žurkam jaunā drauga dziesmas nav pa prātam. Viņš nolēmis savu jauno draugu un raidījumu "Ķepa uz sirds" ignorēt.
"Mikija būris atradās blakus, un pēc divu dienu Robija dziedāšanas Mikijs ar sarkanām negulētām acīm izlīda no savas mājiņas, traģiski paskatījās uz pasauli, aizgāja pa dīvānu, izgrauza caurumu un devās dzīvot prom," pastāstīja Ieva.
Bez putniņa un žurciņas, Ieva piepildījusi savu bērnības sapni par akvāriju. Tajā dzīvo saldais pārītis Jānis un Merlina, Valis un divi sami, kas uztur akvāriju kārtībā.
Ievai patīk arī kaķi, diemžēl pašai savs kaķis ir diezgan tāls un pat nereāls sapnis, jo jau bērnībā viņai attīstījusies alerģija. Un tagad tā ir arī bērniem.
"Tā alerģija progresēja un progresēja, beidzās ar to, ka es nevarēju bez šķaudīšanas un aizpampušām acīm vispār kaķim garām paiet. Tas viss beidzās ar astmātiskām lēkmēm. Man tā patika kaķi, bet ne tas, kas ar mani notiek, ka es pirms savas 14 dzimšanas dienas palūdzu, lai mana draudzene uzdāvina man kaķi. Kad man šis kaķēns bija uzdāvināts, turklāt melns, ar 55 blusām, man pārgāja visa alerģija. Tos 10 gadus, cik Kate dzīvoja ar mums kopā, man nebija nekādas alerģijas," atceras Ieva Adamss.
Paņurcīt kādu kaķi netraucēšot pat alerģija. Ieva piekritusi kļūt par krustmāti kaķim, kurš vēl tikai meklē savu īsto cilvēku.
"Es tā priecājos, ka es šodien braukšu pie kaķiem, es viņus sen, sen neesmu ne čamdījusi, ne glaudījusi. Aizbrauksim, es sapratīšu, kā man ir ar kaķiem!" viņa priecājas par ciemošanos dzīvnieku patversmē.
Patversmē starp minčiem Ieva mēģina atrast kaķi, kurš līdzinātos viņas bērnības mīlulei Katei, bet glāstus un kārumus viņa nežēlo nevienam. Ar Ievu parunāties iznāk kaķenīte Sima, kurai ļoti patīk uzmanība. Lai gan gadu vecā Sima nelīdzinās melnajai Katiņai, Ievai iepatīkas jaunās draudzenes, krustmeitiņas rotaļīgums.
"Jā, ļoti pastāvīgs un skaists kaķis. Es zinu, ka tu mani dzirdi, lai gan izliecies, ka neklausies. Man liekas, ka Simai nav sveši labas uzvedības likumi, bet, no otras puses, Sima zina, ko nozīme huligānisms! Sima, pagriezies, kad es ar tevi iepazīstinu skatītājus! Ak, tev nāk kašķi! Šitā ir viena īsta kaķu sieviete. Viņa man ļoti patīk! Tā ir Sima. Viņai gadiņš. Viņa tika atstāta patversmē ar zīmīti – šī ir Sima, esot laba kaķenīte. Viņa, manuprāt, ir īsts sievietes draugs. Te būtu jābūt tādai dāmai kā mēs ar Simu - tādai neatkarīgai, sievišķīgai, ar diezgan stingru raksturiņu," vērtē Ieva Adamss.
Pēc jaunām mājām ilgojas arī Minne. Ieva uzskata, ka kaķis savā būtībā vairāk piestāv sievietēm, bet vīriešiem nepieciešama uzticība, kas nāk no suņiem.
Kaķi nav mazāk uzticami, bet šis maigums ir nepieciešams. Sieviete un kaķis, viņi saprot viens otru, viena ir maiga pēc dabas, otra pēc dabas un taustes. Sievietei arī vajag kaut ko maigu, ko nepārtraukti glaudīt.
"Es domāju, ka kaut kādas tūkstoš dzīves atpakaļ es esmu bijis kaķis kādās mājās vai mežā un dzīvojis savu neatkarīgo dzīvi," uzskata Ieva.
Zināmu līdzību Ieva saskata ar Minni – abas esot labi audzinātas. Vēl nesen kaķu dāma savas dienas vadīja mīlēta un lutināta. Diemžēl viņas saimniece nonāca slimnīcā un nespēja parūpēties par Minni. Septiņus gadus vecā mīlīgā kaķene meklē tikpat maigu un jauku kundzīti kā viņa pati.
"Es jūtu, ka viņa ir ļoti pretimnākoša. Viņa ir ļoti maigs kaķis, kura nepārtraukti murrā. Savos septiņos gados viņa ir ļoti zinātkāra. Man liekas, ka mūsu dzīvesprieks, man un Minnei, nekad nebūs atkarīgs no gadiem!," pastāstīja Ieva.
