“Līdz šim slimība tika atklāta tikai Norvēģijas ziemeļu pusē - gan aļņiem, stirnām, gan relatīvi daudz ziemeļbriežiem,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.
Pirms tam šī slimība bija izplatīta Ziemeļamerikā, un ir aizdomas, ka tā ir nokļuvusi Eiropā, ievedot pievilināšanas līdzekļus, ko izmanto mednieki, piemēram, pārnadžu urīnu. Visvairāk satraukumu rada tas, ka briežu novājēšanas slimība ir maz izpētīta.
“Šeit tas būtiskākais ir tas, ka Āfrikas cūku mēra vīruss nav bīstams cilvēkam,” uzsver Valsts meža dienests Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
“Bet, kas attiecas uz hronisko novājēšanas slimību, kas ir briežveidīgo dzimtas dzīvniekiem, tad šeit nav zināms, vai patērējot slima dzīvnieka produkciju pārtikā, cilvēks arī nevar šo slimību iegūt vai kādus simptomus,” norāda Seržants.
To apliecina arī PVD. “Nav pierādījumu, ka šī slimība pārvar sugu barjeru, bet nav arī pretēji tādu pierādījumu, ka viņa nav bīstama cilvēkiem,” saka Seržants, akcentējot, ka no Norvēģijas ievestu ziemeļbriežu gaļu nevajadzētu ēst.
Latvijā ir aptuveni 250 000 īpatņu liela pārnadžu populācija, un briežu gaļas izstrādājumi arvien biežāk ir nopērkami arī pārtikas veikalos. Tāpēc aktuāls ir jautājums – cik liels risks slimībai ir izplatīties Latvijas teritorijā un – vai briežu gaļu saturošus gaļas izstrādājums lietot patēriņā ir droši? “Grūti pateikt. Arī Āfrikas cūku mēris sākumā likās tālu kaut kur Krievijā, Gruzijā. Bet viņš tik ātri un strauji nonāca ar cilvēku starpniecību arī Latvijā,” pauž Lūsis.
PVD informē, ka pat termiski apstrādātā gaļā tā dēvētās briežu vājuma slimības baciļi netiekot iznīdēti. Tāpēc briežu gaļas produktus droši ir iegādāties tikai pārtikas tirdzniecības vietās un uzņēmumos, kur pārdotā gaļas produkcija tiek kontrolēta.
Kaut arī gaļu pat termiski apstrādājot slimības izraisītājs neaiziet bojā, satraukumam neesot pamata, jo šī slimība Latvijā nav konstatēta. Tomēr PVD iesaka pievērst uzmanību, no kā cilvēki iegādājas brieža gaļas desas un konservus - tikai oficiālos veikalos un uzņēmumos, kas tiek uzraudzīti, bet par to, ka šī slimība ir konstatēta netālu no Latvijas, ir satraukti arī briežu audzētāji.
Briežu audzētājs Pēteris Dimants saka, ka kārtīgs briežkopis divas reizes gadā paņem analīzes no ganāmpulka. “Mēs redzam lietas, kuras mūs interesē, bet, protams, ka šo analīžu laikā mēs neprasām analīžu rezultātus par slimību, par kuru jūs runājat. Tāpēc, ja profesionāļi pateiks, ka vajag sākt pievērst tam uzmanību, tad mēs tam sāksim pievērst uzmanību. Tikai pašreiz lielais jautājums ir par finansējumu,” stāsta Dimants.
PVD apliecina, ka šajā gadā notikumu Norvēģijā dēļ Eiropas Savienībā sākts monitorings.