Ielūkoties Latvijas ūdeņu dziļumā. Kas mīt tik īpatnajā zemūdens pasaulē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ar ūdeni vairāk vai mazāk ir saistītas visas dzīvās būtnes, bet daudzas radījumu sugas ar ūdeni saistītas ļoti, ļoti cieši. Vesela bagātība ir zemūdens pasaule – tā ir īpatna pasaule, kurā cits citam līdzās rosās gan dažādi pilntiesīgi ūdenskustoņi, gan daudzu sausummīlošu radījumu pēcnācēji.

Tik bieži dzirdēts slavenais (un pamatotais) sauklis "Latvija – mežu zeme"! Taču Latvija nav tikai mežu zeme. Runājot par šīs zemes vērtību, tās dabas bagātībām, jāatgādina: mūsu valsts piegulst jūrai, Latvijā netrūkst upju, upīšu, strautu, strautiņu, grāvju un grāvīšu, ezeru, ezeriņu, dīķu, dīķīšu, arī pavasaros pārplūstošu palieņu. Ūdens ir visur. Ja vēl pieskaitām purvu, muklāju, mitro mežu ūdeņus un avotus, kā arī neredzamos gruntsūdeņus, var teikt "Latvija – ūdeņu zeme" vai vismaz "Latvija – ūdeņiem bagāta zeme"!

Ar ūdeni vairāk vai mazāk ir saistītas visas dzīvās būtnes, bet daudzas radījumu sugas ar ūdeni saistītas ļoti, ļoti cieši.

Tiesa, ūdens var arī nest postu – gan pats atņemt dzīvības, gan veicināt to izdzišanu. Jā, ūdens zināmās situācijās var izrādīties bīstams daudzām radībām, bet, paliekot pavisam bez ūdens, ilgi neizdzīvos neviena no tām.

Siltajā sezonā tieši dažādās ūdenstilpēs un to tuvumā daba dāvājusi cilvēkiem labu iespēju iepazīties ar mūsu floras un faunas daudzveidīgumu. Kur ir ūdens, tur parasti koncentrējas dzīvība.

Īpaša vieta ir ūdenstilpju piekraste – robežjosla starp divām vidēm (ūdeni un sauszemi) –, jo tajā vērojama izteikti liela bioloģiskā daudzveidība. Ir dāsni pārstāvēti kā augi, tā dzīvnieki. Tur ne mazums to dzīvnieku, kuri atzīti par mājojošiem uz sauszemes, tomēr mēdz vairāk vai mazāk regulāri pietuvoties slapjumam un lūkoties pēc kaut kā apēdama, tur dažs sauszemes kustonis var reizēm iebrist nomazgāties vai gluži vienkārši paplunčoties, bet cits tur gan barojas, gan plunčojas.

Siltajā sezonā tā nereti uzvedas arī lielie briežveidīgie – aļņi, staltbrieži, dažādi putni (dominē bridējputni). Vai pretēji: tur – piekrastē – pat tāds ūdens dzīvnieks, kurš uz sauszemes tā īsti nemaz nespēj nostāvēt, teiksim, bebrs, var izrausties sausumā, lai, piemēram, pasildītos saulītē vai lai sakoptu sevi.

Piekrastē uz sauszemes kāds ūdens dzīvnieks var atrast sev arī kādu citu labumu.

No rāpuļiem pie ūdensmīļiem noteikti jāpieskaita zalkši – zivju un varžu kāras čūskas.

Ūdenstilpes un to piekraste, nudien, ir tīkama vieta daudziem, daudziem dzīvniekiem. Visus pat nosaukt (kur nu vēl aprakstīt!) nav iespējams.

Nu, protams, ar ūdeni cieši jo cieši saistīti visu sugu abinieki: garāku vai īsāku laiku siltajā sezonā ūdeņos pavada pieaugušie īpatņi (galvenokārt nārstojot) – vardes, krupji, kokvardes, ugunskrupji, varžukrupji, tritoni –, zināmu laiku – viņu ikri un kāpuri, kuri attīstās zem ūdens.

Lielā tritona kāpurs
Lielā tritona kāpurs

Zemūdens pasaule – tā ir vesela bagātība! Tajā nebūt nemājo vien glumi abinieku kāpuri, apetītelīgas zivis un gardi platspīļu upesvēži. Nebūt nē!

Zemūdens pasaule – tā ir īpatna pasaule, kurā cits citam līdzās rosās gan dažādi pilntiesīgi ūdenskustoņi, gan daudzu sausummīlošu radījumu pēcnācēji. Jā – ne vienas vien sugas īstenu sauszemes kustoņu bērnība aizrit ūdenī. Pirmkārt jāmin kukaiņi. Nu, kurš gan nav dzirdējis par spāru, viendienīšu, knišļu, maksteņu, strauteņu, odu un citu insektu kāpuriem, arī kūniņām, kas attīstās ūdenī?

Ielūkojieties dziļumā – zemūdens pasaulē! Tur var ieraudzīt gan jau nule piesauktos visādus kukaiņus (kā pieaugušos, tā nepieaugušos), kuri ir nomācošā vairākumā, gan arī daždažādu citu sistemātisko grupu bezmugurkauliniekus – tārpus. Populārākie no tiem – dēles, virpotāji, matoņi; gliemjus, zirnekļveidīgos (ūdensērces, ūdenszirnekļus, krastmalu zirnekļus), vēžveidīgos (vairāku apakšklašu pārstāvjus), utt.

Starp citu, Latvijas ūdenstilpēs mājo tūkstošiem (tūkstošiem!) sugu sīkbūtņu, kas ir nozīmīgs barības avots daudziem citiem radījumiem. Vairākums no mazajiem radījumiem nav saskatāms ar "neapbruņotu aci". No ieraugāmajiem nelielajiem kustonīšiem atkal jāpiemin vēžveidīgie, pirmkārt, daudzu sugu ciklopu dzimtas airkājvēži un par ūdensblusām dēvētie  dafniju dzimtas dažādu sugu pārstāvji.

Dafnijas
Dafnijas

Dzīve un kaislības ūdenī un zem ūdens mutuļo. Kur dzīve, tur nāve – cieši līdzās.

Zemūdens dzīvnieku pasaulē, tāpat kā dzīvnieku pasaulē vispār, ar daudzveidību nenoliedzami dominē bezmugurkaulnieki, taču ūdenī visu savu dzīvi pavada arī pa kādam hordainim. Starp tiem neapstrīdami izceļas dažādas zivis (Latvijas ūdeņos mājo apmēram 70 savvaļas zivju sugas).

Vērtējiet – cik gan daudz interesanta no mūsu acīm ikdienā mēdz būt apslēpts ūdenstilpju dzelmē!

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti