Savas pastāvēšanas laikā Kaņiera ezers ir vairākkārt gan uzpludināts, gan nolaists, bet pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tajā izveidotas arī vairākas mākslīgas salas.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš stāstīja, ka “tā tas daudz kur Latvijā tika darīts, tika nolaisti ezeri, lai iegūtu lauksaimniecības zemi. Kaņiera gadījumā tas izrādījās diezgan bezjēdzīgi, jo virskārtā šeit ir dolomīts, bet ezers no tā arī ieguva, un jau 20.-30. gados kļuva par putnu vietu.”
Mūsdienās Kaņiera ezerā mīt aptuveni 200 putnu sugu un tā ir viena no populārākajām putnu vērošanas vietām, kā arī starptautiski atzīta mitrāju vieta. Lai to saglabātu neaizaugušu, DAP talkā aicinājusi iedzīvotājus.
“Zāļu purvā, ja viņš ir atklāts, veidojas tam piemērotais specifiskais augājs kā orhideju sugām, bezdelīgactiņām, kas ir viena no šo teritoriju vērtībām,” stāstīja Kārlis Lapiņš.
Izzāģēt krūmus, lai netraucētu putniem, var tikai vēlā rudenī vai ziemā. Turklāt ziema ir labvēlīgāka talkai arī tāpēc, ka purvā var nokļūt sausām kājām.
Šoreiz pulciņš talcinieku, galvenokārt no Rīgas, no krūmiem atbrīvoja Zāģu purvu Kaņiera pilskalna pakājē. Vairums šajā gada laikā talkā piedalījās pirmoreiz un jutās gandarīti gan par paveikto, gan par gūtajiem iespaidiem.
“Mēs nācām caur mežu, un tik svaigs gaiss un tik patīkami te ir. Kad mēs atnācām pie ezera, pārvaldes darbinieki skatās binoklī un saka - tas ir lielais jūras ērglis, kas te lido. Iedomājieties, vislielākais Latvijas putns mūs sagaidīja,” ar iespaidiem dalījās talciniece Inese no .
“Es atcerējos bērnību, kad ar vecākiem gājām mežā zāģēt malku, un tad mums bērniem bija liels pasākums stiept zariņus uz ugunskuru, un tad jau tētis taisīja desu cepšanu un tēju. Līdzīgā veidā tā arī bija talka,” piebilda talciniece Sanita no Babītes.
Talkas kaļķaino zāļu purvu attīrīšanai DAP organizēs visu mēnesi. Pavisam Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas novērtētas kā nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas.
