Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kas mainīsies pēc biotopu uzskaites?

Iedzīvotāji pretrunīgi uztver biotopu skaitīšanu

Palieņu zālāji, staignāju meži, dūņaini upju krasti un augu sugām bagātas ganības – tā ir tikai daļa no Latvijas biotopiem, ko Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti patlaban izvērtē un uzskaita gan valsts, gan privātajās zemēs. Iedzīvotāji pretrunīgi vērtē ekspertu darbu - daudzi bīstas no tā, ka viņu saimniecībā varētu atrasties kāds īpašs biotops un līdz ar to tiks aizliegta ražošana visā teritorijā.  

Tik vērienīga dabas vērtību apzināšana Latvijā notiek pirmo reizi. Pēc skaitīšanas beigām 2019.gadā nogalē būs skaidri zināms, cik daudz un kādas dabas vērtības Latvijā ir saglabājušās. Tikmēr lauksaimniekiem nav skaidrības, kādas sekas būs šai skaitīšanai.

Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pilnībā pārveidojusi kūdras purvu, lai audzētu lielogu mellenes. Bet purvi arī ir biotopi; kas notiks, kad tur ieradīsies uzskaitītājs?

“Cilvēku un dzīvnieku atrašanās dabā ir savienota. Kad mēs sākām darbu, tur bija kūdras lauki, un nebija dzīvības pazīmes. Tagad tur aug krūmi, ir saviesušies putni, vanagi, ērglis, dīķos kurkst zaļās vardes. Vajadzētu tā, lai mēs ražotāji neciestu, ja tur parādījušies putni, puķes, visi ir apmierināti, un mums viņi arī netraucē,” klāstīja Rudzāte.

Pirms biotopu kartēšanas zemju īpašniekiem tiek izsūtītas vēstules, lai informētu par ekspertu apmeklējumu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Vilnītis uzskata, ka šī vēstule ir ļoti sarežģīta. “Nesaprotu, vai man no jūlija līdz augustam jāstāv lauka malā un jāgaida? Un kas notiks, ja atradīs šo biotopu – vai aizliegs saimniecisko darbību?” neizpratni pauda Vilnītis.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti apgalvo, ka projekta mērķis ir uzskaitīt, kādi un cik biotopi mums Latvijā ir.

“Projekta mērķis un uzstādījums nevienu brīdi nav bijis tāds, ka tur, kur kaut ko retu atradīs, uzreiz veidos liegumu vai saimnieciskās darbības ierobežojumu,” mierināja Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore Gita Strode.

“Jāsaprot, ka ir dažāda vaida sasaiste starp nozarēm, un tas jautājums nav skatāms viennozīmīgi. Pieņemsim, lauksaimniecības nozarē ir bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuriem cilvēki saņem atbalsta maksājumus. Un no 2015. gada šie atbalsta maksājumi tiek diferencēti atkarībā no zālāja ražības klases,” norādīja Strode.

Lai saņemtu maksājumu par zālāju, kas atzīts par biotopu, tas jānopļauj un jānovāc. Tad var saņemt 55 eiro par hektāru, kas nesedz pat pļaušanas izmaksas, saka zemnieki.

Savukārt Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Kārlis Ruks stāsta, ka klubs saņēma informāciju no saviem biedriem - jaunajiem zemniekiem - ka biotopi rada zaudējumus.

“Ja saimnieks nevar iegūt akcizēto biodegvielu, jo viņam nav ieņēmumu no saimnieciskās darbības, - kamēr nav notikusi inventarizācija un pateikts, ka šis biotops nav ar lielo atbalsta likmi, tikmēr ar to ir problēmas,” skaidroja Ruks.

Dabas eksperti skaidro, ka 55 eiro saņem tie saimnieki, kuriem nav no jauna  inventarizēti vecie zālāji, un tas tiešām rada zaudējumus.

“Nevar par šo maksājumu ne nopļaut, ne novākt. Tāpēc ir paredzēta pārinventarizēšana, līdz ar to šim cilvēkam ir iespēja saņemt lielāku maksājumu, jo visi dati tiks nodoti Lauku atbalsta dienestā. Līdz ar to ir atsevišķas sfēras, kur nozares gaida uz šī projekta rezultātiem,” norādīja Strode.

Mežos mikroliegumi netikšot veidoti, tikai atzīmēts, ka tur ir dabas vērtības. Ezeri arī ir biotopi, bet arī tiem liegumus neuzliekot.

Pētījuma projekts īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanai jānotiek līdz 2019. gada decembra beigām. Pētījumā iesaistīti 100 gan pašmāju, gan ārzemju eksperti.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti