Valsts vides dienests (VVD) par iespējumiem pārkāpumiem pērn saņēmis ap 6700 iedzīvotāju ziņojumus, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk sūdzību kā ik gadu ir par piegružošanu, ko novirza atbildīgajām pašvaldībām, bet sūdzības, ko izskata dienests, lielākoties bijušas par gaisa kvalitāti jeb smakām, stāsta VVD Operatīvās koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasiniskis: “46% no visiem ziņojumiem par traucējošu smaku reģistrēti Rīgā un Pierīgas novados. Te jāmin lielāko ražošanas uzņēmumu koncentrēšanos, kā arī viena no problēmām arī ir ostu darbības rezultātā radītās smakas.
No visu šo iesniegumu skaita par smakām, tikai 22% pārkāpumi ir apstiprinājušies.
Smaka ir nenoturīga kā tāda, un iedzīvotājs ziņo, bet uzreiz šajā vietā nevar atrasties inspektors, bet tad, kad viņš aizbrauc tā smaka vairs netiek konstatēta.”
Traucējošas smakas visbiežāk rīdzinieki konstatējuši Rīgas Brīvostas apkārtnē, SIA “Getliņi EKO” tuvumā, kā arī Bolderājas apkārtnē ziņojumi saņemti par SIA “Latvijas finieris” darbību. Tāpat dienests pērn saņēmis daudz sūdzību par gaisa kvalitāti Babītes novadā saistībā ar “Rīgas ūdens” dūņu uzglabāšanas lauka darbību. Atsevišķās vietās dienests (Vārnukrogs” un SIA “Getliņi EKO”) uzstādījis e-degunus, kas veic elektronisku smaku kontroli un šādu sistēmu plānots attīstīt.
Elmārs Jasiniskis Skaidro: “Jo tas, kas ir ar normatīvo aktu atrunāts par smaku mērījumiem, tas ir – “aizbrauci, konstatēji un ar to tas beidzās”. Bet šis ir tiešsaistē, un mēs indikatīvi redzam rādītājus un gaisa kvalitātes izmaiņas. Un ir paredzēts vairāk attīstīt un izvietot šos elektroniskos e-degunus.”
Jasinskis kopējo ziņojumu skaita samazinājumu skaidro ar smaku izraisošo kravu pārkraušanas samazināšanos Rīgas ostā. Par pārkāpumiem lielākoties ziņots, zvanot uz dienesta tālruni vai “Vides SOS” mobilajā lietotnē. Pasaules dabas fonds pērn īpašā kampaņā aicināja iedzīvotājus ziņot par šķēršļiem uz upēm, kur ziņojumi bijuši arī par citām vides problēmām. Fonda pārstāve Magda Jentgena secina, ka dažādu platformu pieejamība veicina iedzīvotāju aktivitāti, bet nepieciešama arī atgriezeniskā saite: “Man ir teikuši fonda brīvprātīgie palīgi par “Vides SOS”, ka pietrūkst atgriezeniskā saite, ja cilvēki ir noziņojuši, kas ir svarīgi, lai viņi turpinātu ziņot.
Tāpat man šķiet, ja cilvēks redz kādu problēmu, viņš lielākoties mēģina sazināties ar kādu pa telefonu, jo e-pasti vai soctīkli nešķiet pietiekami ātri.
Arī mēs lielākoties saņēmām tieši caur telefonu ziņojumus par tēmām, kas ir un kas nav saistītas ar mums. Cilvēki nereti aizmirst, ka pirmais punkts, pie kā vienmēr var vērsties, patiesībā ir arī pašvaldības, jo tā uzreiz zinās, ko iesaistīt konkrētajā vietā.”
Jāpiebilst, ka Vides dienestā pērn vairāk ziņots arī par nopietnākiem uzņēmumu pārkāpumiem, piesārņojot vidi, par ko pērn ierosinātas 11 krimināllietas.
