Vides fakti

Elektromobīļi - par un pret

Vides fakti

JAUNA SEZONA! "Vides fakti"

Elejas koku aleja raisa diskusijas

Iedzīvotāji neatbalsta rosinājumu alejai Elejā noteikt aizsargājamu statusu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai gan koku alejas vispirms tiek stādītas ar estētisku nolūku, gadu gaitā tās kļūst par kultūrvēsturiskiem objektiem, kas vairo arī bioloģisko daudzveidību mums apkārt. Dabas aizsardzības pārvalde ir ierosinājusi arī aptuveni 200 gadus vecajai liepu alejai Elejā piešķirt valsts nozīmes aizsargājamo statusu, kas ļautu pasargāt tajā mītošās sugas un kokus no izciršanas.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka mērķis nav radīt cilvēkiem kādus papildus apgrūtinājumus, bet gan saglabāt tās dabas un ainavas vērtības. Tādēļ piedāvāts paplašināt un arī noteikt kā valsts nozīmes aleju Elejā, kur ir sastopamas mikrolieguma sugas, kurām var veidot mikroliegumu. Alejā sastopams lapkoku praulgrauzis, marmora rožvabole un spožā skudra.

Lai kādam objektam noteiktu aizsargājumu statusu, ir nepieciešams zinātnisks pamatojums.

Šobrīd Elejas liepu alejā ir aizliegts nocirst vien dižkokus, taču, ja nav aizsargājamais status, citus kokus drīkst cirst pēc pašvaldības ieskatiem. Lai gan gala lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem Saeima vai Ministru kabinets, būtisks ir arī pašvaldības viedoklis.

Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste paskaidroja, ka pašvaldības viedoklis ir vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu Ministru kabinetā. Pašvaldība atzinumā norādījusi, ka pēc sabiedrības aptaujas un deputātu balsojuma viņi neatbalsta aizsardzības statusa noteikšanu konkrētajai alejai.

Jelgavas novada pašvaldības izsludinātajā publiskajā apspriešanā cilvēki tiešām bija pret aizsargājama statusa piešķiršanu alejai.

Pašvaldības vides aizsardzības speciāliste Dace Gražule informēja, ka saņemts ļoti daudz cilvēku zvanu, bet daudzi neņēmās uzrakstīt vēstuli, lai arī tika aicināti. Vēstuli uzrakstīja divi iedzīvotāji. Neviens no interesentiem neatbalstīja aizsargājamas alejas izveidošanu. Divi iedzīvotāji pirms publiskās apspriešanas satikuši Gražuli alejā un interesējās, kāpēc viņa apskata kokus un fotografē. Padzirdējuši, kas ir plānots, viņi izteica viedokli, ka arī negribētu aizsargājamu aleju.

Arī viens no alejai pieguļošās zemes apstrādātājiem Jānis Tišenkovs ir pret aizsargājamā statusa piešķiršanu. Viņš strādā zemnieku saimniecībā pie alejas un cer, ka aleja saglabāsies, bet papildu tās aizsardzību nevēlas tikai tādēļ, ka vienkāršu darbu veikšana būšot jāsaskaņo ar dažādiem dienestiem un varbūt pat ministrijām. Saskaņojumi ilgst ilgi un var izmaksāt dārgi gan laika, gan naudas ziņā, viņš saka. Zemnieks arī ir bažīgs, ka likumi mainās, viss iet uz priekšu, viss tiek aizsargāts un noteiktā zona var paplašināties, kas ierobežotu lauksaimniecību.

Jānis norāda, ka arī kaimiņi nevēlas aleju aizsargāt, jo tas radīšot papildus apgrūtinājumus. "Arī kaimiņš pāri ceļam ir pret šo, jo viņš paredz lauku meliorēt, attiecīgi būs jārok un būs jāsaskaņo ar vairākiem dienestiem, kas nemaz nav vajadzīgs," viņš uzsver. "Es uz savas zemes gribu darīt to, ko es gribu darīt."

Arī Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Ingus Zālītis norāda, ka daudzās saskaņošanas esot apgrūtinošas un traucējot uzturēt kārtību.

Ir jāsaskaņo koku zaru apzāģēšana un tas aizņem daudz laika. Iedzīvotāji, kas dzīvo blakus mājās, kad ir liels vējš, izvēlas braukt apkārt, nevis šķērsot aleju, jo ir bijuši gadījumi, kad koki lūst un krīt. "Divas nedēļas atpakaļ, kad bija mums lielais vējš uznāca, un nolūza zars 10-15 cm diametrā, nokrita uz ceļa, ko mēs novācām, lai cilvēki var izbraukt," viņš piebilst.

Tā kā aleja jau šobrīd ir kultūrvēsturisks piemineklis, jebkuras darbības tajā tiešām ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, savukārt dižkoku gadījumā nepieciešama arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Tomēr izrādās, ka aizsargājamā statusa piešķiršana sarežģīto procesu varētu atvieglot. Dabas aizsardzības ierēdņi skaidro, ka, nosakot aizsargājamas alejas statusu, lauksaimniekiem nekas nemainās, viņi turpina saimniekot, kā iepriekš. Savukārt gadījumā, ja tiek noteikta valsts nozīmes aleja, tad jebkura darbība ir jāsaskaņo tikai un vienīgi ar Dabas pārvaldi, tādējādi atvieglojot birokrātisko slogu. Savukārt valsts nozīmes aleja ļauj pretendēt uz valsts finansējumu no Valsts vides aizsardzības fonda dabas vērtību saglabāšanai.

Piešķirot aizsargājamo statusu, daudzi saskaņošanas darbi vairs nebūtu jāveic un arī zemes apsaimniekotājiem nekādu papildus slogu nebūtu. Taču varbūt pašvaldības plānos ir aleju vienkārši izcirst un aizsargājamais statuss tādēļ traucētu? Pašvaldībā tādu scenāriju noliedz un saka, ka neviens nav plānojis ko tādu darīt, jo aleja ir muižas parka galvenā sastāvdaļa un vietējiem ļoti vērtīga.

Tomēr viedokļi atšķiras un, kamēr viens pašvaldības darbinieks sola kokus neizcirst, cits uz nākotni raugās ar atšķirīgu vīziju.

Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes vadītāja Daiga Branta uzskata, ka liepas ir ļoti sliktā stāvoklī, ko konsultācijās apstiprinājuši arī arboristi. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks tiešām zāģēt nost un atjaunot vietā jaunus kokus, saka Branta.

Taču kā tad šobrīd izskatās alejas liktenis – vai tiešām viss jau ir izlemts? Kad ministrija pasaka, ka, neraugoties uz pašvaldības negatīvo lēmumu, priekšlikumu virza tālāk, tad sāk informēt zemju īpašniekus un ar katru individuāli runā, diskutē un mēģina rast kompromisus.

Izvērtējot visus par un pret, rodas iespaids, ka nedz pašvaldība, nedz iedzīvotāji īsti neizprot aizsargājamā stautsa piešķiršanas pozitīvo ietekmi. Turklāt, ja šis statuss netiek piemērots, pastāv iespēja izveidot mikroliegumu – tāda gadījumā iedzīvotāju viedokli neviens neprasīs, taču apgrūtinājumu būs krietni vien vairāk.

Ja alejai netiks piešķirts aizsargājamais statuss, pastāv liela iespēja, ka tai tiks izveidots mikroliegums.

Tas nozīmē krietni lielākus apgrūtinājumus zemes īpašniekiem, nekā nosakot valsts nozīmes aizsargājamo statusu.

Iedzīvotājus varbūt biedē, ka nākotnē tiktu paredzēti kādi papildu aizliegumi un saskaņojumi, piemēram, aizliegums apstrādāt lauksaimniecības zemes kādu 50-100 metru attālumā, ko neviens nevar paredzēt. Pašvaldība cenšas sakārtot kokus katru gadu, piemēram, bojātos apzāģējot. Ja alejai noteiks aizsargājamu statusu, pašvaldība nevarēs veikt šādu koku nozāģēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti